sestdiena, 2012. gada 1. decembris
svētdiena, 2012. gada 18. novembris
sestdiena, 2012. gada 17. novembris
Auf Wiedersehen!
Aaa, re če, esmu atkal klāt! Ne
tikai, lai pieliktu punktu informatīvajai Ašafenburgas
izaicināšanai šajā vietnē. Esmu atpakaļ Vācijā! Kur un kāpēc, par to
uzskribelēšu jau pavisam drīz-citā blogā! Liksim jaunu bildi iekšā!
Nedaudz vēl no Ašafenburgas...Līdz pēdējai dienai un minūtei
cīnījos ar savu Jummp Station- informatīvo datorprogrammu apmeklētājiem.
Ja saskaitītu visus tos tūkstošus milimetru, kas man bija
jāpielabo, iznāktu kāds kilometrs...Pēc šī darba apsolījos sev - vairs
nekādas sevis mocīšanas pie bezjēdzīgās tupēšanas pie datora. Acu
gaismai tas ar' par labu nenāk, resursi neatjaunojas un vecums ar nav
aiz kalniem! ;) Pats labākais, ko es nemaz tā īsti nepieredzēju- tagad
manis izstrādātā programma ir novietota ekspozīciju zālē, tūristi nu var
klikšķināt pogas uz nebēdu!
Pati labākā bija mana pirms aizbraukšanas pasēdēšana ar visiem kolēģiem
kopā. Atcerējos, ka kādā no pēdējām kolektīva sapulcēm, direktors bija
izbrīnīts par to, ka es jau tik ātri lidošu mājās! Kolēģiem ļoti patika
frāze "laiks lido" (latviski). Viņu ausītēm tas izklausījas dikti
labskanīgi. Tad nu iegravēju lidojošā laika frāzi melns uz balta (es jau
lietpratēja, biju taču kaligrāfijas seminārā), pieliku savu bildi klāt
un atgādināju viņiem, ka es jau nekur nepazudīšu, braukšu ciemos!! Un
kad vēl dzīvē viņiem būs tāda iespēja tikt pie bildes ar īstu princesi!
:D Par to, ka es atgriezīšos, viņi bija pilnīgi pārliecināti un
uzdāvināja man viņu tik ļoti iecienītajā IKEA veikalā dāvanu kartes! Nu,
ko es varēju darīt, gribot negribot bija jābrauc atpakaļ tās izmantot!
:)
Direktors arī uzsvēra to, ka es vienmēr prasīju vairāk darba! Tikai
pēdējā dienā mans kolēģis pateica, ka viņš vienkārši nav drīkstējis man
dot vairāk pienākumu, jo brīvprātīgo programma neparedz, ka es varētu
darīt to pašu darbu, ko pilna laika klātienes darbinieki.
Ar kolēģiem vēl joprojām sarakstāmies, viņi man piekodināja, ka
noteikti grib zināt, kā man iet! Skrienot notikumiem pa priekšu- es jau
biju ciemos Ašafenburgā novembra sākumā, bet tikai lai pārnakšņotu un
nākamajā dienā dotos tālāk! Man atgādināja, ka es Vācijā neesmu viena,
jebkurā laikā varu braukt ciemos. Saņēmu ielūgumu arī Ziemassvētkus
svinēt kopā!
Vācijā atgriezties bija svarīgi, lai es nesāktu aizmirst valodu! Jau pēc Latvijā pavadītiem 2 mēnešiem jutu, ka ir bremzes un klapes runāšanā, jo nav jau ar ko valodu praktizēt!
Saku lielu Paldies Eiropai, ka izšķieda naudu šim brīvprātīgo
projektam, jo man tas deva iespēju tikt tālāk par Gaujas senleju. Satiku
cilvēkus no visas pasaules un redzēju, ka var dzīvot arī citādi.
Latvija ir skaista, bet ir muļķīgi iedomāties, ka pasaulē nav arī citu skaistu vietu. Ir! Un tās vēl ir jāatklāj!
ceturtdiena, 2012. gada 30. augusts
Porcelāna muzejs
Paspēju vēl pirms došanās prom aizbraukt ar kolēģēm līdz
Vācijas pilsētai Selbai, kas atrodas pie Čehijas robežas. Brauciena mērķis –
Porcelāna muzejs. Apskates objekti izvietoti vairākās atsevišķās ēkās, kur
interesenti varēja uzzināt, cik sarežģīts ceļš veicams, līdz brīdim, kad
porcelāna figūriņas, šķīvīšus utt. varam turēt rokās.
Ar visu manu muzejos pavadītā laika rūdījumu šī gada laikā
tomēr nepietika, lai es varētu 100% veltīt savu uzmanību sīkumu izzināšanai 4
stundu garumā (tik ilgi mēs tur pabijām). Kārtējo reizi ievēroju – ja reiz
vācieši ar bērniem ir atbraukuši uz muzeju, viņi tur pavada visu dienu. Un arī
citās sfērās, ne tikai muzeju pasaulē, vācu bērniem tiek radīta vēlme ar
patiesu interesi izzināt procesus, struktūru. Daudzi iegādājas arī gada
abonementus muzeju apmeklējumiem.
sestdiena, 2012. gada 25. augusts
sestdiena, 2012. gada 11. augusts
Heidelberga
Dzirdēju, ka Latvijā jau vietām naktī esot bijuši tikai +4 grādi! Tad nu es ķeru, ko varu un izbaudu atlikušās siltās dienās šeit! Ašafenburgā vēl joprojām ir pat līdz +28 grādiem! Ir palikušas tikai divas nedēļas nogales, kad varu kaut kur vēl apkārt paceļot, tāpēc aktīvi to arī daru, lai gan jāsaka, ka tuvākās apkaimes skaistākās un ievērojamākās vietas jau esmu redzējusi.
Šoreiz brīvdienās izplānoju aizbraukt līdz Heidelbergai. Pēc redzētā varu teikt, ka Heidelberga ir visskaistākā un skatiem pārsteidzošākā Vācijas pilsēta, ko līdz šim esmu redzējusi!! Kur vien skaties - visur gleznas vērtas ainavas! Un kas var būt labāks par kāpņu tūrismu pēc pilnas programmas abos pilsētas krastos! :D
Abonēt:
Ziņas (Atom)