sestdiena, 2012. gada 17. novembris

Auf Wiedersehen!

       Aaa, re če, esmu atkal klāt! Ne tikai, lai pieliktu punktu informatīvajai Ašafenburgas izaicināšanai šajā vietnē. Esmu atpakaļ Vācijā! Kur un kāpēc, par to uzskribelēšu jau pavisam drīz-citā blogā! Liksim jaunu bildi iekšā!
       Nedaudz vēl no Ašafenburgas...Līdz pēdējai dienai un minūtei cīnījos ar savu Jummp Station- informatīvo datorprogrammu apmeklētājiem. Ja saskaitītu visus tos tūkstošus milimetru, kas man bija jāpielabo, iznāktu kāds kilometrs...Pēc šī darba apsolījos sev - vairs nekādas sevis mocīšanas pie bezjēdzīgās tupēšanas pie datora. Acu gaismai tas ar' par labu nenāk, resursi neatjaunojas un vecums ar nav aiz kalniem! ;) Pats labākais, ko es nemaz tā īsti nepieredzēju- tagad manis izstrādātā programma ir novietota ekspozīciju zālē, tūristi nu var klikšķināt pogas uz nebēdu!
        Pati labākā bija mana pirms aizbraukšanas pasēdēšana ar visiem kolēģiem kopā. Atcerējos, ka kādā no pēdējām kolektīva sapulcēm, direktors bija izbrīnīts par to, ka es jau tik ātri lidošu mājās! Kolēģiem ļoti patika frāze "laiks lido" (latviski). Viņu ausītēm tas izklausījas dikti labskanīgi. Tad nu iegravēju lidojošā laika frāzi melns uz balta (es jau lietpratēja, biju taču kaligrāfijas seminārā), pieliku savu bildi klāt un atgādināju viņiem, ka es jau nekur nepazudīšu, braukšu ciemos!! Un kad vēl dzīvē viņiem būs tāda iespēja tikt pie bildes ar īstu princesi! :D Par to, ka es atgriezīšos, viņi bija pilnīgi pārliecināti un uzdāvināja man viņu tik ļoti iecienītajā IKEA veikalā dāvanu kartes! Nu, ko es varēju darīt, gribot negribot bija jābrauc atpakaļ tās izmantot! :)
       Direktors arī uzsvēra to, ka es vienmēr prasīju vairāk darba! Tikai pēdējā dienā mans kolēģis pateica, ka viņš vienkārši nav drīkstējis man dot vairāk pienākumu, jo brīvprātīgo programma neparedz, ka es varētu darīt to pašu darbu, ko pilna laika klātienes darbinieki. 
       Ar kolēģiem vēl joprojām sarakstāmies, viņi man piekodināja, ka noteikti grib zināt, kā man iet! Skrienot notikumiem pa priekšu- es jau biju ciemos Ašafenburgā novembra sākumā, bet tikai lai pārnakšņotu un nākamajā dienā dotos tālāk! Man atgādināja, ka es Vācijā neesmu viena, jebkurā laikā varu braukt ciemos. Saņēmu ielūgumu arī Ziemassvētkus svinēt kopā!
        Vācijā atgriezties bija svarīgi, lai es nesāktu aizmirst valodu! Jau pēc Latvijā pavadītiem 2 mēnešiem jutu, ka ir bremzes un klapes runāšanā, jo nav jau ar ko valodu praktizēt! 
           Saku lielu Paldies Eiropai, ka izšķieda naudu šim brīvprātīgo projektam, jo man tas deva iespēju tikt tālāk par Gaujas senleju. Satiku cilvēkus no visas pasaules un redzēju, ka var dzīvot arī citādi.
Latvija ir skaista, bet ir muļķīgi iedomāties, ka pasaulē nav arī citu skaistu vietu. Ir! Un tās vēl ir jāatklāj!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru