Sekojot modernajai mākslai pa pēdām

 

       

        Gide Gideone Aršeta dodas kārtējā pilsētas izpētē. Šoreiz apskatīju Mākslas izstāžu zāli (Kunsthalle Jesuitenkirche). Pašreizējās izstādes nosaukums "Atvērtas sistēmas". Es gan laikam neesmu tā labākā mākslas sapratēja, bet domāju, ka arī man nebūtu problēmu kaut ko tik artistisku uzveidot! Padod tik akmen', šķēres, papīrīt' un gatavs būs ! :D

 

StaplerCup'11

       No 22.-24. septembrim pils laukumā norisinājās autokrāvēju sacensības (Staplerfahrer). Es arī nedaudz iemetu aci...

 

Tamborēšanas pulciņš

        Mani uzaicināja uz pasākumu, kur varot satikt citus jauniešus. Aizdomīgi izskatījās, ka, ieejot jauniešu centra telpās, neviens cits vēl nebija atnācis. Izrādās - te tagad notikšot tamborēšanas pulciņš!! Baaac!! Kas tas tāds vēl tagad būs?? :D Kāpēc man vienmēr tā veicas? Tā kā man ar rokdarbiem nekādu problēmu nav, 2 minūtēs iemācījos speciālo tunisiešu tamborēšanas paņēmienu, bet prom uzreiz neskrēju, jo man pieklājība ir iedzimta :D

       Vēl tāds interesants fakts - šim jauniešu centram blakus atrodas kapi. Interesanta enerģijas apmaiņas vieta.

Stilo ar stilu!

           

           Jo vairāk uzzinu par stiliem jo interesantāki tie šķiet. Lai noteiktu to precīzo vecumu, kolēģis meklē attēlus visā Eiropas arhitektūrā, kur vēl būtu redzamas liecības par irbuļiem un to lietotājiem. Bija arī tādas vaska tāfeles ar stiliem, ko varēja ielikt kabatā un nēsāt līdzi. Kas tad mūsdienās ir mainījies? Stils un vaska tāfele - plaukstas datora senči.

      

Viss ātri mainās

   

               Divas reizes nedēļā pils laukumā ir tirdziņš, kur var nopirkt dārzeņus, augļus, stādus utt...Šī produkcija ir dārgāka nekā veikalā, bet kas to zina, vai tiešām izaudzēta vietējos laukos. Es kārtējo reizi vietējos pārsteidzu, izstāstot, ka mums Siguldā šāds tirgus nav nekāda ekstra un ir atvērts katru dienu! :)

Un cik ātri viss mainās, ja vakar šajā placī bija tirgus, tad šodien notiek būvdarbi. Pateicībā par manas karaliskās personas ierašanos, cels vēl vienu pils torni...man! :D

,

        Patiesībā vietējie šeit gatavojas Staplerfahrer sacensībām StaplerCup'11. Triju dienu garumā noskaidros labāko, izveicīgāko braucēju ar speciālo fabriku mašīnīti. Galvenais, ka asfalta segums top tikai šim pasākumam (izmaksas 45 tūkstoši eiro). Pēc tam to ņems nost. Labi saimnieko, vai ne?

Tiku pie vellapēda

          Šodien beidzot manā rīcībā nodeva solīto riteni. Gribu beidzot dragāt pa jodelmaņu laukiem tā ka šķind! :D Palūdzu kolēģim, lai noskrūvē zemāk sēdekli un stūri, bet tik un tā man kājas par īsu, lai pārvaldītu kārtīgi jauno vellapēdu :D Nu vismaz ejot kājām vienmēr aizsniedzu zemi. :)

Skumjā mikimauša dižā kultūra

      

     Lietains sestdienas rīts. Braucu ekskursijā uz Glaubergas muzeju- Keltenwelt am Glauberg.  Šeit atrastas unikālas ķeltu valdnieku smilšu skulptūras. Arheoloģisko izrakumu laikā atklāja gandrīz 50 m diametrā un 6m augstumā veidotu pakalnu, kas paredzēts pagānu rituāliem.

      
          Šajā muzejā un parkā mēs pavadījām 6 stundas. Es šajā laikā būtu paspējusi 5 tādus muzejus apskatīt ! :D Domāju, mums Latvijā vajadzētu mācīties, kā piedāvāt drupas un paņemt par grandiozajiem leģendu stāstiem naudiņu.

Te tomēr ir vēl letiņi!!

     Vakardien veikalā saspicēju savas auses, jo izdzirdēju pazīstamo nīgro intonāciju - divi letiņi iepirkās un, protams, bija neapmierināti ar veikala piedāvājumu. "Te jau nekā nav," abi bija vienisprātis. Kā tad nu nav - trīs latvieši (tas JAU ir daudz) svešā malā maizi pērk! :)

Aršeta shēmotāja

       Top jauna ekspozīcija par rakstāmirbuļiem. Muzejpedagoģijas programmas ietvaros darboties varēs arī bērni - paši rakstīs uz vaska tāfelītēm ar irbuļiem.

       Piedalos arī Jummp station radīšanā, tas ir, atsevišķos datoros būs pieejama informācija par irbuļiem un man tā tur jādabū iekšā. Šodien bija atnācis programmētājs, mācīja, kā jāveido shēmas, vāciski, protams! :D Man jau kā iesācējai labākais veids kā apgūt valodu! Kad apgaismoja mani ar tulkojumu angļu valodā, sāku pat saprast! :D

     

Patīkami jaunumi

      Šodien tikos ar koordinējošās organizācijas pārstāvi. Iedeva man visādas fīčas :) Autobusa brīvbiļeti braucieniem Ašafenburgas teritorijā, atlaižu karti, lai varētu aizlaist ar vilcienu lētāk uz Frankfurti. Bet tik un tā dārgi. Ja maršruts Sigulda - Rīga - Sigulda izmaksā 3.10 Ls, tad Ašafenburga- Frankfurte vienā virzienā jau maksā ap 5 Ls. Nu nekas, pagrauzīšu garozas, bet pasaule ir jāredz.

        Vēl man gribējās uzzināt, cik liels tad ir bijis konkurss uz šo brīvprātīgā vietu, kur šobrīd esmu es. Izrādās - vairāk kā 60 jauniešu pieteikušies!!! Un daudzi arī no Latvijas. Bet nav jau viss tik vienkārši kā izskatās. Lai te tiktu, man bija nepieciešami 9 mēneši! Visi pieteikumi, tikšana nākamajās atlases kārtās, telefonintervija (kurā es esot pārsteigusi ar savu sparīgo runāšanu) un visbeidzot atbildes gaidīšana no Vācijas Nacionālās aģentūras, vai maz dos zaļo gaismu šim projektam! Te viņi brīnās, ko cilvēki ar tādu izglītību klīst pa pasauli... Šī tiešām bijusi mana laimīgā loze, ceru, ka ne pēdējā! :)

Mudīgā Aršeta

      Šodien aizpildīju vācu valodas testu pirms kursu uzsākšanas. Uzlēja indi uz manas jau tā niecīgās vācu šprāhes pašapziņas! Bet kas ir pozitīvi - esmu iesācēju līmeņa beigās, kad var jau domāt par stūrēšanu nākamajā zināšanu līmenī :D Būs jācīnās, bet nekas, esmu pie tā jau pieradusi.

      Ar pieteikuma papīriem devos uz sekretariātu, kur mani pārsteidza jaunā dāmīte, kas mani apkalpoja. Strādā valodu birojā, bet nemāk pat angliski!! Es ar savu dzimto valodiņu vien dzimtenē vispār nevaru atrast darbu...

      Paziņoju arī koordinējošās organizācijas pārstāvei, ka esmu nokārtojusi savu valodas kursu jautājumu un viņa man saka: "Du bist so flink!":) flink- mudīgs, žigls...Protams, es kārtoju lietas, kamēr tās karstas! :)

      Tā kā ārā +26, nevarēju atļauties sevi slēpt saulei, tāpēc izdomāju aiziet uz iepriekš jau minēto Pompy muzeju (romiešu stilā celts). Manās acīs un sirdī iezaigojās prieka liesma, jo ieraudzīju...vo vellos...dzīvas šraibgrifeles (tie paši rakstāmirbuļi)!! :D

 

Muldlapa?

Ienāca prātā, ka blogu varētu latviskot un nosaukt par muldlapu.

Prezentēju Latviju

     

         Kad es runāju ar svešiem cilvēkiem pilsētā, man nav kauna izlocīt mēli un lūpas siet umlautu tūtē, bet ar kolēģiem skaldu riktīgi latviski. Manai tālākajai valodiskajai attīstībai neizmērojami lielu ieteikmi atstājis mūsu pirmās zilbes uzsvars. Nekas, lai vietējie domā, kas tas par  vācu valodas dialektu, kurā es runāju! :D 

       Šodien bija oficiālās brokastis ar koordinējošās organizācijas pārstāvi Inesi. Viņa bija tā, ar kuras gādību, muzejs izvēlējās projektam tieši mani. Cenšos buldurēt vāciski, bet tāpat sanāk miksēt ar angļu valodu. Es priecājos. P R I E C Ā J OS, jo beidzot mani te novērtē un brīnās, kur viens cilvēks tik ļoti grib strādāt. Ja man nav ko darīt, es beidzos nost.

        Vēlāk piespraužu letiņu karogkrāsu lentīti pie krūts un dodos kolēģiem rādīt savu prezentāciju par Latviju, lai beidzot ieviestu skaidrību, ka mēs neesam lietuvieši un valoda arī mums cita. 

        

        Viņi te ļoti sajūsminās par savu kochkäse  (īpaši pagatavots siers). Es dodu nogaršot līdzatvesto ķimeņu sieru (suvenīriepakojumā) un saku, ka mūsējais arī ir labs.

 

       Kolēģiem dodu uzdevumu apskatīt Latvijas karti un izvēlēties ceļojuma maršrutu - domāju viņus atvest uz Latviju! Spieķītis viņiem jau ir un labākā gide jau garantēta! :D

Ui, rītdien šprāhes tests. Es domāju ņemt beginneru! :D

Amazonītu iemetu Mainā!

       Katru dienu cenšos atklāt kaut ko jaunu. Šoreiz izdomāju aiziet uz Dabaszinātņu muzeju. Pati izstāde - diezgan čābīga. Visi kukaiņveidīgie mošķi un čūskulēni man nekādas labās sajūtas neraisa. 

     Interesantākais bija parunāties ar muzeja darbinieku, kas pats mierīgi varētu kandidēt uz apskates vērta objekta statusu - indīgi zaļas velēnas krāsas kreklā tērptais vīrelis prasīja, kā tad mums tur Latvijā ir, vai tikpat labi muzejos kā šeit, Ašafenburgā. Neattaisnoju viņa cerības atbildē ietverot negatīvu informāciju, atteicu, ka mums ir vēl labāk, viss tiek modernizēts un izstādes plašākas nekā šeit. Vēl viņš stāsta, ka esot taču bijis Russijā un Maskava esot skaista pilsēta. Ar to jau biju rēķinājusies šeit, tāpēc esmu jau ietrenējusi neizpratnes izteiksmi. Prasu - Krievijā? Neesmu tur bijusi, nezinu, kā tur ir! Vīrelis apmulsa :D

        Beigās, kad biju izstādi apskatījusi, muzeja darbinieks priekā par to, ka ar viņu parunājos, uzdāvināja man akmeni, tas nesīšot man veiksmi. Tas esot dārgakmens amazonīts, kas atvests no Brazīlijas. Cik dīvaini, akmens bija tieši tādā krāsā kā darbinieka krekls :D Paturot to rokās, man tas īpaši nepatika, bet tā kā dāvātam zirgam zobos neskatās, kautrējos atteikties no dāvanas.

        Vēlāk atradu informāciju, ka šis akmens kareivīgajām amazonēm devis spēku, lai izdzīvotu bez vīriešiem! :D Ak jel, to tik man vajadzēja! Kaut kādu lāstu akmeni dabūt :D! Man ieteica no tā atbrīvoties un tā arī izdarīju...                   

                                                    Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju....

                                                   Nē! Vienu mazu amazonītu Mainā iemetu! :D

          Gribējās uzzināt amazonīta vērtību, lai zinātu, cik skanošā esmu palaidusi pa straumi. Tad nu lūk,

100 gr =7.13 eiro. Tur bija vairāk nekā 100 gramu...:D

Internacionāla vide :D

        Šorīt piezvanīja latviete, dāma, kas šeit dzīvo jau divus gadus. Sarunājām satikties un pastaigāt pa pilsētu. Neko labu par vietējiem neuzzināju. Jau liekas, ka sekos turpinājums manam seriālam "Aršeta, kur Tu atkal esi iekūlusies?" :D Kā man tā izdodas nepareizajās vietās nonākt? Es gan uzzināto centos neņemt nopietni un pieņemu kā kārtējo mācību stundu. Nu vismaz šodien sasniedzu savu mērķi - noguru no runāšanas dzimtajā mēlē :)

        Pievakarē manu aizraujošo esību ( :D)  iztraucēja durvju zvans un brangs klauvējiens pie durvīm. Kaimiņš pagodināja ar pamācību, ka ārdurvis ir jāslēdz ciet, jo visādi te mēdzot vazāties, un tā kā es esmu jauniņā šeit, tad man tas ir jāievēro. Es jau atteicu, ka esmu gana apzinīga un vienmēr drošība man ir pirmajā vietā :D Kaimiņam, kurš ir pa pusei itālis, (turpmāk tekstā- pusitālis) bija trīs reizes jāatkārto, kā pareizi mani vārdā sauc. Es gan nedomāju, ka mans vārds viņam šķita tas svarīgākais, jo jutu, ka uzmanība vairāk tiek pievērsta maniem šortiem...vai arī kājām :D 

        Vakarā pusitālis atkal klauvēja pie durvīm, bet tā kā es tobrīd atrados dušā, neskrēju taču ārā itāļa dēļ! :D

Tumšo krāsu uzbrukums apģērbiem

     Sestdienas rīts. Pēc kopīgām brokastīm pilsētā ar mentori, dodos līdzi apskatīt apģērbu piedāvājumu vietējos veikalos. Secinu, ka te viss ir LIELS, ADĪTS, SINTĒTISKS vai NAV krāsains, tātad neko neatradu. Vietējiem topā ir melno, pelēko un brūno toņu gamma. Es te esmu vienīgā, kas drošsirdīgi nes rozā šalli uz pleciem. Kad es jautāju kolēģei, kāpēc viss tik tumšs, saņemu atbildi, ka ir taču rudens! Bet ir taču arī zelta lapu laiks un ne tikai Siguldā, bet arī šeit. Secinu, ka vietējie pārsit latviešus ar drūmajām ģērbšanās tendencēm!

"Incognito" ideāli raksturo apģērbu līnijas mērķauditoriju - pelēko masu

Pirmsziemassvētku vēlmju saraksts

       Līdz pagānu ķekatām vēl zināms laiks jāgaida, bet mums muzejā jau top norišu kalendārais plānojums. Pavīdēja cēla doma ap Ziemassvētku laiku palaist mani pāris dienas uz mājām. Es sākumā domāju, ka izmantošu iespējas un palikšu tepat paskatīties kā vācieši svin Ziemassvētkus, bet īstenībā...kas tad tur ko redzēt, ka vietējie turpina lakt alu, tikai dekorācijas ap krodziņiem ir mainījušās :D Tad nu tomēr ņemšu kājas pār pleciem (vai arī lidmašīnu) un laidīšu uz mājām. Gribu draugus satikt! :)
   

Aizgāju pie Seppela!

          Kolēģi šovakar mani uzaicina uz vietējo krodziņu  (Schlappe Seppel) iedzert alu. Esot reiz vietējais Seppels šlipu šlapu šļūkājis šurpu turpu, tāpēc tā iesaukuši!:) Tā kā es alu nedzeru, jo tas nav garšīgs (:D), eju tāpat līdzi, jo gribu taču redzēt, kas un kā viņiem te notiek. Brīnos, ka jau pirms plkst.17.00 krodziņš ir pilns. Jautāju kolēģim, līdz cikiem tad vietējiem ir darba laiks, ja jau tagad viņi var būt šeit? Viņš smaida un saka, lai paskatos apkārt, cik strādājošo cilvēku es te redzu? Nu jaaaaa, neviena !! Kā parasti, visi pelnītā atpūtā devušies ļautiņi...un es! :D

    Man ir skaidrs, ka šāda veida izklaide man neiet pie sirds. Garlaicība sit augstu vilni, kamēr kolēģi iztukšo pirmo alus kausu. Viņi runā par to, ko darīs, kad aizies pensijā. :D Kad kausi ir tukši, es sarosos, jo ceru, ka pasēdēšana ir beigusies, bet maldīgi, jo lustes turpinās līdz trešajam alus kausam! Vismaz viens ieguvums visiem priekiem pa vidu - nogaršoju kochkäse - īpaši pagatavoto sieru, ar ko vietējie lepojas. Vienkārši garšīgs kausētais siers manā izpratnē.

Mūlāpi ir arī Vācijā! :D

           Nedēļa ir pagājusi un sēžu jau otrajā sapulcē. Direktors man jautā, kā esmu iejutusies! Es atbildu, ka gribētu strādāt pie sarežģītākām lietām. Visi nosmejas (nezinu, vai manas jaukās izrunas vai naivās uzcītības dēļ). Direktors vien piebilst, lai paciešos, ar laiku BŪS! :)
             Lai labāk izprastu muzeja darbību, kolēģis dodas ar mani kopā gidu tūrē un stāsta par vietējo vēsturi, ekspozīcijām. Nonākam līdz necilai figūrai, kam acis pārbolītas un mute vaļā. Tas esot "maulaff", pamuļķis, kas nesaprot it nekā no otra stāstītā, vien skatās ieplestām acīm un klausās pavērtu muti. Man šis vārds liekas tāds kā dzirdēts iepriekš, atkārtoju pie sevis... maulaaff muuulaap un saprotu, ka kārtējo reizi esam aizguvuši latviešu valodā arī šo vārdu, tikai mums tas ir pazīstams kā mūlāps! :D

Gatavojos prezentācijai...

        Ir zināms datums, kad būs jārāda prezentācija par Latviju - 13. septembrī. Diemžēl paši vainīgi, ka tik ilgi čammājās.  "Lāču" rupjmaizei un kaņepju sviestam termiņš jau beidzies, šprotes laikam arī atteiksies tik ilgi gaidīt. Visam savs laiks. Izdzīvos vien "Laimas" šokolāde, kas ir labāka par visām vācu šokolādēm kopā.  

       

Eiropa man uzsauc kapeju!

         Mani vakar skāra rēgenšauers (lietus duša :D ), jo uzzināju, ka ar katru izdzerto kapejas un tējas krūzīti ir jāievelk strīpiņa sarakstā. Taču šorīt, kad skaitīju grašus kopā, lai norēķinātos pēc tiesas un taisnības, mentore teica, ka man nav jāmaksā. Eiropa par mani atkal parūpējusies un es varu šķiesties ar kapejpupu uzlējumu! :)

      

Sirmgalvji-ekstrēmisti

           Kolēģis parādīja procentuālo vecumsadali Ašafenburgā. Vērojama tā pati tendence, kas Latvijā – jaunieši aizbrauc strādāt uz lielajām pilsētām. To jau arī var manīt ielās – mana vecuma jauniešu te nav, lielākoties redzami skolēni un nesteidzīgie vecļautiņi (80 – 90 gadīgi), kas bieži vien redzami pārvietojoties ar braucamrīkiem.

           No rīta ejot uz darbu, man prasīja padomu viena no kundzītēm, kas gribēja tikt pāri apļveida krustojumam (ar savu braucamrīku). Šī grib braukt tieši tur, kur nedrīkst un ir visbīstamāk!  Gluži tāpat kā sirmās galvas Latvijā, kas grib steigties pāri ielai pie sarkanās gaismas.

 

Stili ir drošībā

             Šodien uzzinu, ka Koknesē atrastais stils atrodas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Izrādās – arī Turaidas muzejrezervātā ir veseli četri! 2 no kaula un pārējie no dzelzs un bronzas.

            Šodien man parādīja arī kā darbojas muzeja eksponātu uzskaites programma MuseumPlus. Esmu ar latviešu izstrādāto programmu strādājusi Rakstniecības un mūzikas muzejā Rīgā piecus mēnešus (arī brīvprātīgi), tāpēc man interesē, kāda tā ir šeit. Jāsaka gan – nekas dižāks, vienīgās grūtības – jāiztulko visas opcijas vācu valodā.
     

Kārtība, tīrība

        Revidējam dzīvoklī iepriekšējo iemītnieku iekrājumus. Francūža "labumi" sveicina jau atverot ledusskapi. Visu tur esošo saturu pārņēmis pussakaltušā un bēdīga paskata siera gabaliņš. Nolemjam to laist pasaulē! :D

Versaļas aromāts??

        Brīžiem ejot pa pilsētu, pēkšņi uzmācīgi uzvēdī saldskābs aromāts. Izrādās - tas ir vietējo lielās dabasmīlestības un atkritumu šķirošanas rezultāts (atsevišķi tiek izmesti atkritumi, kas paši sadalās). Nezinu, kā bija Versaļas pilī (ja jau to varēja sajust pa gabalu), bet reizēm, kad dvaka sasniedz mani, gribas pajautāt, vai tiešām es savu degunu no tā nevaru pasargāt? :D

Wanderungs pilsētā

       Rīts vecpilsētā. Redzu, ka pasaulē ir vēl daži tādi cilvēki kā es, kas no rītiem neguļ, bet rosās apkārt. Šie te gan ir sapulcējušies galvenokārt lai paēstu kādā no daudzajiem krodziņiem. Vēlāk man pievienojas arī dzīvokļa kaimiņiene Ilonka. Iedomājos, ka vajadzētu noķert prieku un piedāvāju sabildēties bavāriešu tautastērpos. Nopietni domāju par stila maiņu! :)
 

                                  

     
                  Netālu no Johanisburgas pils atrodas Pompejanum muzejs - būve celta romiešu stilā, apkārt arī izveidots parks pēc labākajām Itālijas tradīcijām, tieši tā, lai radītu iespaidu, ka vairs neesam Vācijā. Tā kā man liekas smieklīgs muzeja nosaukums, saīsinu to vienkārši uz Pompy :D

Irbulīšu detektīvs

          Izstaigāju pili un apskatīju visas ekspozīcijas. Secinu, ka vienīgā sfēra, kurā vietējie mūs pārspēj, ir drošības sistēma. Ielūkojos arī arhīvos, kur starp citām vēsturiskām mantiņām, iegūluši arī cilvēka kauliņi. Tā vienkārši. Kastītē.
        Sēžu vienā telpā ar vēsturnieku, kurš jau ilgāku laiku veic izpētīti, cik un kādi rakstāmirbulīši jeb stili, ar kuriem rakstīja uz vaskotām tāfelītēm,  atrodami Eiropā. Iepriekšējais voluntieris francūzis bija apzinājis Francijas teritorijā atrodamos stilus, tad nu arī es tiku pie uzdevuma- atrast pēdas stiliem Latvijā. Man jau patīk rakstīt valodā, kuru savukārt vācieši nesaprot! :) Aizsūtīju e-pastus uz LN Vēstures muzeju, Turaidas muzejrezervātu u.c. Tagad jāgaida atbildes.

,

             Pirmos stilus atrada Koknesē. Sākumā tos neatpazina kā rakstāmpiederumus, bet dīvainas formas skaistumpiespraudes, fragmentu no rokassprādzes vai kā instrumentu ādas apdarei.

        

            Interesanti, ka apkārt vienmēr bijušas interesantas lietas, par kurām nav bijis ne jausmas (un noteikti tādu ir vēl!!). Un ir jāaizbrauc tālu prom, lai par savu miestu atklātu kaut ko jaunu! :)

Valoda atnāks pati

           Saprotu to, ka neko nesaprotu (līdz Sokrata līmenim, protams, man vēl celiņš mērojams) :). No tā, ko es apkārt dzirdu, pagaidām saprotu kādus 40  %- 50 %. Apkārtēji gan man saka, ka valoda atnākšot pati! Tomēr apzinos, ka atbildēm no manas puses ar pieklājības frāzēm un galvas māšanu vien nepietiks (tā jau var nezinot dot kādam no vietējiem turkiem "Jā" vārdu für immer).
           Brīžiem nesaprotu, vai nāk valoda vai arī mans prāts aiziet pastaigāties, bet reizēm no atmiņas dzīlēm  "uzpeld" vārdi un teikumi vācu valodā. Sevi mierinot konstatēju, ka tie tomēr nav iedomu draugi, bet sveiciens no atmiņas dzīlēm - to visu kādreiz jau esmu skolā mācījusies un tas ir veids, kā valoda nāk manā sētiņā.

Zinību dienā oficiāli atklāju sev Zinību gadu

  

           Pirmā sapulce ar jaunajiem kolēģiem un muzeja direktoru. "Laimas" konfekšu kastei parādoties uz galda, telpu pāršalc aaaa...sajūsmas saucieni! Direktoram, gara auguma vīram, uzdāvinu miniatūro Siguldas simbolu - spieķīti, par ko arī, protams, izpelnos pozitīvas atsauksmes. 

           Pirmajā dienā man tiek dota iespēja apskatīt visas muzejā esošās ekspozīcijas. Viņi jūtas ļoti lepni, ka tajās atrodama informācija ne tikai dzimtajā vācu, bet arī angļu valodā. Ja vien viņi zinātu, ka Latvijas muzejos informācija vairākās valodās ir norma, nevis ekstra ! :D Kolēģe man izrāda īpašas privilēģijas un parāda skatu no pils torņa (tur tūristus nelaiž un pat visi darbinieki tur nav bijuši).

                   

           Vakarā dodamies uz gleznu izstādes atklāšanu, kur par brīnumu, es biju vienīgā jauniete. Vācu sirmgalvji pulcējas alus dārzā, izstāde ir sekundāra, jo galvenais ir alus un etwas bestellen (kaut ko pasūtīt) vēderpriekiem.