trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

Ziemassvētkos mājās !!

 JAaaaa...Es neesmu home-sick, bet vienalga ļoti priecājos, ka Ziemassvētkos varēšu aizlidot uz mājām!! :) Šodien nopirku biļetes! Un man jau tagad ir bankrots, bet pārdzīvošu! :)

Brīnišķīgā un Govs :D

           Šodien valodas kursos pievienojušās divas dāmas no Taizemes. Manäm ausīm atkal ir par ko priecāties! Vienas värdu izrunä kä Wunderbar  (väcu valodä- brīnišķīgā) un otra ir Guo (tä vien gribas piekabinät klät guo-vs) :D

pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

"Keine Ahnung" seminārs Berlīnē

         Beidzot tiku ārā no Ašenbašen pilsētas! Vienīgais, par ko raizējos bija 8 minūšu īsais pārsēšanās laiks no viena vilciena otrā, bet ņēmu kājas un bailes pār pleciem un rikšoju, cik ātri spēju! Protams, neiztikt bez starpgadījumiem - kontroliere prasīja kaut kādu braukšanas karti, kuras man, protams, nebija (vispār jau bija paredzēta, bet pedantiskie vācieši tā arī laikā man to neatsūtīja). Izlikos, ka es nesaprotu un teicu, lai zvana manai organizācijai, kas pirka biļeti. Uzzinājusi, ka esmu tālu braukusi, kontroliere mani palaida, bet teica, ka atpakaļ braucot gan būšot Probleme! :D
        Mans vilciens ieradās ar kavēšanos, jo vandāļi sadomājuši nozagt tieši tās sliedes, pa kurām ripo mans vilcieniņš! hehe
         Stacijā biju sarunājusi satikties vēl ar diviem voluntieriem - francūzi un spānieti no Vircburgas. Semināra māju meklējām kopā. Izrādās, ka tā ir ārpus pilsētas, cauri mežam, pie upes. Kā man vienmēr izdodas nokļūt mazapdzīvotās vietās :D



                                                                         Trakā latviete!
          Kopā esam 23 jaunieši no Eiropas (un ne tikai). Divas latvietes, spāņi, ungāri, itālis, čehiete, krievi, turks, francūzis, dāniete, serbiete, poliete. Visiem jauniešiem kopīga viena iezīme - vēlme atrast darbu savā valstī.
          Tā kā biju izslāpusi pēc smiekliem, smējos ne pa jokam! Daži man vaicā, vai visi latvieši ir tik traki? :) Nav jau nav, es esmu īpašs gadījums!
         Izspēlējam dažādas iepazīšanas spēles. Stāstam arī par sevi. Man ar turku sakrīt domāšana, arī viņš tic Nature Power. Stāstu pārējiem, ka es respektēju ikvienu reliģiju, bet manī valda senā latvieša gars, kam saule, ūdens, Pērkons, akmens ir pamats pasaules izprašanai. Lai pārējie domā ko grib!
           Pamatā sarunas notiek vāciski, bet izlīdzamies ar Džingliš :) (English + German)   
  
                                                                         Konfliktējām
          Visgrūtāk gāja ar uzdevumu, kad bija jāizspēlē konfliktu situācijas. Es gan sākumā negribēju plašāk runāt par savu darba meklēšanas pieredzi, bet pārējiem tā šķita gana aizraujoša, tāpēc palikām pie tās.

                                                           Kāpēc es esmu Eiropai pievilcīga?
          Seminārā viesojās dāma no Nacionālās aģentūras. Mums bija iespēja uzdot visus interesējošos jautājumus un es, protams, spēru ārā - interesanti, kāpēc Eiropa mūsos iegulda tik daudz līdzekļu, ko tas dod? Ideja ir par tolerantu Eiropu bez kariem. Mums tiek dota iespēja mācīties citu valodu, iegūt jaunas kompetences. Labi, lai nu tā būtu!

                        Hola, que pasa? (sveiki, kas noticis?)
         Brīnos, ka man ir daudz kā kopīga ar spānieti. Un viņas domāšanā ļoti bieži izpaužas latviskums. Esmu iemācījusies arī svarīgākos vārdus spāņu valodā - Sveiki! Kas noticis? Apklusti! Klusums! Ļoti labi! Paradīze!  :D
          Spāniete spēlē ģitāru un mēs dziedam. Mums diiiiikti patīk 80'to gadu mūzika. Izdomājām uzrīkot ballīti ar spāņu mūziku no 80'tajiem! :)

        Mana vēsture, tava vēsture

      Pašai priekš sevis visnozīmīgākā diena seminārā bija, kad stāstījām par svarīgiem notikumiem, kas ietekmējuši mūsu ģimenes. Kā jau daudzas latviešu ģimenes, arī manu skāra izsūtīšana uz Sibīriju. Šī bija iespēja pārējiem Eiropas jauniešiem pastāstīt par manu vecvecāku un viņu līdzpaņemtā Latvijas karoga ceļu uz Krieviju. Visas seminārā pavadītās dienas stāstīju par Latviju un skaidroju, ka Lietuva un Latvija nav viens un tas pats. Daži jautāja, vai Latvija atrodas blakus Krievijai? Uz ko es atbildēju- nē, Krievija atrodas blakus Latvijai. Jā! :)


                                                             Dzīvosim zaļi !
           Paredzētās ekskursijas vietā, kāds no Berlīnes jauniešiem mums stāsta par globalizāciju, kas gan vairāk izklausās pēc antiglobālistu uzvaras sauciena! Bīstamā patērētāju sabiedrība. Pēc tam arī vakarā seminārā tiek turpināta šī tēma. Kā mūsu planētu varētu padarīt labāku? Bla bla bla...Kamēr ir rūpnīcas un tiek celtas jaunas, ir neiespējami to radīto postu kompensēt ar dzīvošanu naturālajās saimniecībās. Cik cilvēku iepērkas lielveikalos, ar kādām mašīnām brauc un cik lieli ir atkritumi kalni pie māju stūriem? Es esmu ironiska un saku, ka tad jau ir jāmirst nost, lai nebūtu problēmu! Man iesaka būt pozitīvākai. Es esmu, bet neaizmirstu būt arī reāliste. Tātad ideālā recepte labākai dzīvei - dzīvo savā zemē, audzē dārzā bumbuļus, šķiro atkritumus, izmet TV un vislabāk būtu, ja elektrību atslēgtu vispār... :D


         Ātrā skrējienā paspējām apskatīt Brandenburgas vārtus un tieši tajā dienā notika arī demonstrācija. Spāniete ir gatava cīnīties par demokrātiju, tāpēc idejas vārdā gribēja tur būt. 


        Kopumā varu teikt, ka galvenais ieguvums no šī semināra bija iegūtie kontakti. Lielākoties jutos garlaikota ar nemitīgajām spēlēm un pļāpām par neko. Būtu devuši vairāk laika mums pašiem savā starpā sapazīties un runāt, kas jau būtībā arī bija galvenais mērķis, kāpēc seminārs tika rīkots.


ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

Ārsti diletanti

       Esmu atpakaļ no desmit dienu semināra Berlīnē! Esmu "veiksmīgi"  iedzīvojusies jau nedēļu ieilgušās kakla sāpēs, kas klapē mani nost i rītā, i vakarā. Un tā kā aptiekās man dod tikai C vitamīnu, šodien aizgāju pie ārsta. Gribēju uzzināt, kāda tad te ir tā sistēma. Izrādās - konveijers. Mana vizīte ilga 2 minūtes, samaksāju 25 eiro.  Kad aptiekā ieraudzīju  receptē izrakstīto, nošokējos - Neo angin končas! :D Nu labi, atvainošos savai kaimiņienei aiz sienas jau tagad, ka vecais kleperis vankšķēs arī šonakt...

sestdiena, 2011. gada 8. oktobris

Pile vakarā

Ejot uz cirku, nevarēju nenobildēt savu pili. Katru reizi tā izskatās citādāk!


CirkŪ

     
     Vakar biju Carl Busch cirkū. Es saku cirkŪ, jo man labpatīk lietot vārda cirkus senāko formu kā 3. deklinācijas lietvārdu (ja kādam tas kaut ko izsaka :D) visos locījumos, it īpaši man tuvajā ģenitīvā. hehe


      Tātad viss kā jau cirkū pieklājas, biezā slānī sakrāsotas uzacis un vaigi slaikajām vingrotājām, lielie kaķi, ziloņi, zirgi un viņu saimnieks - rīkstes plaukšķinātājs, kas norāda, kur nu viņiem jādrasē.


           Man kaut kā tas viss nepatīk, jo ir tāda sajūta, ka animāļiem dara pāri, ja tie neklausa. Un ko es kārtējo reizi konstatēju - priekšnesumi man vairāk patīk tajos brīžos, kad ir piemeklēta atbilstīga mūzika, kas izducina manas domas un bungādiņas.


     


piektdiena, 2011. gada 7. oktobris

Seminārs Berlīnē

       Arī šeit beidzot ir iestājies rudens. Gaisā jūt lapu trūdu smārdu :D Es arī patēlošu gājputnu, jo 10. oktobrī došos uz brīvprātīgo semināru Berlīnē. Pats labākais ir tas, ka braukšu atkal ar pārsēšanos un starplaiks ir tikai 10 minūtes...Ak jel, man jau pastāstīja, kur zvanīt, ja gadījumā neiekļaujos vilcienu grafikā...

ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris

Es - aktrise?

         Mana jaunā paziņa no Peru, Limas, apskatījusies manas bildes internetā un jautā, vai es neesot aktrise?  Vismaz bildēs tā izskatoties! :D Es gan nezinu, pēc kā to varētu spriest! Vakarā viņa atsūtīja bildi ar aktrisi un teica, ka, viņasprāt, es izskatoties tieši tā (Amanda Laura Bynes)! --->


                                                  
       Un es -------->

  Mums ar spānieti temperamenti sakrīt, arī viņai te liekas pārāk rimta dzīve. Viņa pieradusi  pie piiiii piiiiii nemitīgās auto signalizēšanas Limas ielās.              
        Atšķirībā no manis, viņai jau šobrīd ir auksti (ārā +16). Es tik smaidu un saku, ka man tas ir ideālais laiks, jo esmu no ziemeļiem! No spānietes seko jautājums, vai mums tur, Latvijā, ir īsts sniegs? Un balts? Es apstiprinu, ka tā patiešām ir un vēl palielos, ka mums ir arī -20 ziemās, kas man varen labi patīk!!

Vaļi guļ?

        Beidzot sākās valodu kursi. Mūsu grupā esam 14 cilvēki, visu kontinentu pārstāvji. Visvairāk ir aziātu. Skatos un brīnos, cik gan tomēr cilvēki var būt dažādi un izrunas arī :D Pārējiem problēmas sagādā izrunāt bulgārietes Nadeždas vārdu, bet man jau tā ir Latvijas ikdiena, no problemo! hehe 
         Katram bija jāpastāsta par savu ģimeni, cik ir tantes, onkuļi. Es arī šoreiz izcēlos, jo man nav neviena. Toties mans blakussēdētājs afgānis Waliguls (jā, jā, vārds arī ne pa jokam, respect), lepojas ar 9 māsām un brāļiem (kopā). Vispār ir interesanti pavērot, ka viņš savu vārdnīcu šķir no otras puses un arī raksta ar ķeburiem savā dzimtajā valodā. Pilnīgi cita pasaule. Arī savu vārdu viņš izrunā citādi, pēc mūsu saprašanas [vaļi guļ]  :D Es gan nezinu, kā vaļiem ar gulēšanu! :D

trešdiena, 2011. gada 5. oktobris

Izstaigāju beļģu zemi

           Negaidīti kolēģe izteica lielisku piedāvājumu aizlaist uz Beļģiju un es piekritu. Pirmo vakaru pavadījām Brigē, nelielā pilsētiņā ar lieliskiem vecpilsētas skatiem. Diēta pēc pilnas programmas: beļģu vafeles, eļļā apceptie kartupelīši...Lai gan izslavētā beļģu šokolādes smarža vietām jūtama, tomēr nākas piekrist iepriekš dzirdētajam, ka šeit kaut kas nav kārtībā ar kanalizācijas sistēmu, jo ar tās esamību brīdi pa brīdim nākas sastapties.
           



         Gaidot izbraucienu ar laiviņu, izdzirdu dzimto valodiņu. Priekā apsēžos latviešu pārim blakus un jokoju, ka gribētu parunāt latviski, lai neaizmirstu valodu, uz ko sieviete atbildēja, ka es jau varot runāt, ja gribot!! Nav jau pirmā reize, kad sastopos ar lielisko attieksmi tieši no latviešiem.

        Apskatījām arī Genti un Antverpeni. Jāatzīstas, ka pēc 100 % īstenotās kultūras programmas, visas dižākās baznīcas ir sajukušas un vairs neraisa apetīti tās vēl skatīt vaigā. 




        Beļģijā ir jāuzmanās no traki drosmīgajiem riteņbraucējiem, toties dabai draudzīgs braucamrīks!





        Lai kādus arhitektūras šedevrus cilvēks būtu sabūvējis apkārtnes pilsētelēs, tomēr nekas nespēj aizēnot dabas plašumu. Jūra, kas ir tikai 20 km braucienā no Briges, raisīja māju sajūtu. Cik labi būt vasarā!


           Mūsu ceļi ar kolēģi šķīrās Briselē, kur tālāk pasauli devos izpētīt viena pati. Ļoti dārga pilsēta! Normālu ēdienu lētāk par padsmit eiro atrast nevar.
Cilvēku jūra apkārt, nav kur adatai pat nokrist!


        Esmu sevī atklājusi izteiktas neorientēšanās spējas skatīt pareizi karti un doties pareizajā virzienā. Ja ir divas iespējas, es noteikti izvēlēšos nepareizo. Nedaudz jau sāku ķert kreņķi, kad sāka satumst, bet  es vēl ceturto reizi šķērsoju pieblīvēto vecpilsētas laukumu un nevarēju atrast īsto metro pieturu. Vadātājs bija mans pavadonis, par ko, protams, nepriecājos.


         Toties otrā rītā viss, kas iepriekšējā vakarā šķita neizprotams, nu bija skaidrs. Izbraukājos ar metro šurpu turpu (jā, jā, pat ar pārsēšanos! :D)! Esmu rītu cilvēks un blondīne. Tātad ar mani vislabāk runāt no rītiem, ja ir vēlme sagaidīt saprašanu! :D

         
         Tā kā pēdējā laikā esmu novērojusi savu interesi apskatīt pilsētas no augšas, aizbraucu  uz Atom (skatīt bildē).


              Man kā mūzikas skolu pārcietušai dvēselei, gribējās apskatīt arī mūzikas instrumentu muzeju Briselē. Taustiņmīļiem iesaku 3. stāvu. Tur sakopoti lieliskākie klimperēšanas instrumenti. Kā piemēram šis, ar raibajiem taustiņiem------->
                Briseles vecpilsētā ir šokolādes muzejs, kur gan neko jaunu neuzzināju.

Šokolādes muzejā

         
          Garo un intensīvo pastaigu starplaikos, atliek man uz brīdi apstāties, kad kāds no arābveidīgajiem jau ir man pie sāniem un grib iepazīties. Trakākais, ka pat ignorēšana un don't understand  izteikšana, viņiem ir kā pīlei ūdens un viņi prom neiet. Saprotu, ka izskatos naiva blondīne, bet tā jau tikai maska! :D
           Atpakaļ uz Ašafenburgu bija jābrauc ar vilcienu no Briseles. Vislielākais murgs ir atrast pareizo vilcienu. No 12 sastaptajiem cilvēkiem stacijā, neviens nesaprata, kur ir mana dzelzs kariete. Tātad atļaujos domāt, ka šoreiz mana matu krāsa nav pie vainas. Vienīgi biļešu kasē negribīgi man pasaka, kur jāiet.
Cik labi atgriezties Ašenbašen pilsētā, kur pat nakts laikā nu zinu, uz kuru pusi ir māja!