Uz mājām!

       Un tā diena bija pienākuse - 20. decembra rīts, kad jādodas mājās! Īstajās mājās! Interesanti, ka līdz tam brīdim sniegs nevīžoja uzsnigt, bet, kad man jāizkustas no Ašafenburgas, tas sadomājis visus aplaimot jau no paša rīta! :)

        Kolēģis, vedot mani uz Frankfurtes lidostu, pagrieza  skaļāk radio, jo visus brīdināja, ka daudzi lidmašīnu reisi ir atcelti negaidītā sniega dēļ! Lai gan pēc šīs ziņas mans mājāsbraukšanas smaids nedaudz pierima, negribēju ticēt, ka vācieši nespēs ar šo dabas KATASTROFU cīnīties!

         Bija sajūta, ka es esmu atgriezusies pēc ļoti garas dienas Rīgā. Un cik patīkami, ka varēju izteikt visus gramatiskos laikus tik grūtajā latviešu valodā pat īpaši nepiedomājot! :)

        Šogad piparkūkas garšo īpaši...

Mums ir krusts!

       Kā jau iepriekš esmu rakstījusi, vāciešiem ļoti svarīgi ir svētku rotājumi. Tā nu kolēģe man  pajautāja, kā mums ir izdekorēts dzīvoklis. Redzot, ka pēc manas atbildes viņa sarauca pieri un ieturēja pauzi, sapratu, ka atkal esmu kaut ko ne tā pateikusi. Tā vietā, lai izstāstītu par Adventa vainagu (der Kranz), pateicu, ka  mums ir krusts (das Kreuz)! :D

Miltu kalna muzejā

             Tā kā es neaizņemu daudz vietas un esmu klusa (kad vajag), kolēģe mani paņēma līdzi komandējumā uz Miltenbergas muzeju. Par mani jau pavīpsnāja, ka saistībā ar šraibgrifelēm, mani skāris profesionālais kretīnisms, tas nozīmē, lai kur es dotos, pievēršu pastiprinātu uzmanību konkrētajai lietai un jūsmoju par atradumu.

      Ja es dzīvotu senākos laikos, tad savai rakstāmspalvai par labu esam atzītu šo lauvas kundzi :D

Greznummīļiem nepaliktu nepamanīta arī porcelāna figūriņu kolekcija.

   Muzejs kā jau muzejs! Miltenbergas vēstures elpu pakausī sajutu arī es!

Skatlogu pasaule

             Lai nelīksmotu kopā ar māsu Garlaicību, šodien dodos pilsētā, lai vienkārši būtu cilvēkos. 

Šīs dienas prieka un bilžu avots - skatlogi.

            Esmu novērojusi, ka vācieši lielu uzmanību pievērš dažādiem dekora priekšmetiem mājokļa iekārtošanai. Viņi vienmēr pakavējas pie skatlogiem, lai komentētu oh! un ah!, cik labi šis vai tas sidrabotais svečturis iederētos uz svētku galda, nemaz nerunājot par dekorzalvetēm ar ziemeļbriežiem un kamanām. Jā, nedrīkst aizmirst, ka šobrīd modē ir violetā krāsa, tad nu iespēju robežās kaut kas ir jāmaina, lai viesistabā vai virtuvē parādītos jaunās modes vēsmas. Nedaudz paironizēju, bet skaisti jau ir! :) Ja rocība atļauj, kāpēc gan ne?

           

             Bez dažiem priekšmetiem virtuves dzīvi nemaz nevar iedomāties un tos šeit var iegādāties, piemēram, kastaņu šķēlēju! hehe :)

         Jaunākais sniegbaltīšu modes kliedziens! ---->

   Re, kā māk piesaistīt arī jaunākās paaudzes uzmanību! Manu jau arī! :)

Darmštates tirdziņš

                                      

                            

            Šajās brīvdienās devos uz Darmštati intereses vadīta - vai nu būs Ziemassvētku tirdziņā kaut kas citādāks nekā iepriekš jau redzēts? Nekādas atšķirības nebija, vienīgi vieta cita un arī cilvēku vairāk nekā miestiņos! Tirdziņā spēlēja arī salaveču roku, tā lai lustīgāk!

             Izrādās, mūsu Liepāja ar Darmštati ir sadraudzības pilsētas un šogad Liepājas amatnieki un uzņēmēji tika aicināti piedalīties andelē. Šoreiz nepalaimējās satikt, bet noteikti, ka kāds arī bija!

Aršetu izsauc Rātsnams

         Saņēmu zvanu no kādas kundzītes Rātsnamā. Turpmāk viņa man izsniegšot autobusa mēneškarti. Tā kā es vienmēr eju kājām, žēl, ka to naudu nedod uz rokas, nopirktu kūkas! :D Un vēl - man esot jāuzraksta atskaite par to, ko esmu šajā laikā sadarījusi. Ak vai! :))

Bībeles muzejā Frankfurtē

       Kad nu kaut kas interesants notiek, tad viss reizē. Šodien braucu lūkot jauno Bībeles muzeju Frankfurtē un vakarā darbinieku Deglīte. Laiks briesmīgs, rēgenšauers (traks lietus) apņem mani un nelaiž vaļā, bet, par laimi, Frankfurtē spīd saule. Jāsaka, ka muzejs ir ļoti moderns, diemžēl fotografēt gan neļāva. Padomājuši īpaši par programmu bērniem - informāciju var uztvert ne tikai no vizuālā materiāla un gida stāstījuma, bet arī aptaustīt un pasmaržot daļu eksponātu, kā arī klausīties īsus informatīvus fragmentiņus. Tā kā ar manu vārdu krājumu tik nopietnas tēmas vēl pagrūti saprast, tad man lieliski noder šāda veida izziņas materiāli.

Darbinieku Deglīte

         7. decembrī paredzēta darbinieku Eglīte. Prasu kolēģei, kā viņiem te ierasts uzvesties šādos pasākumos? Vai jādzied dziesmas, vai būs kaut kā artistiski jāiznesas? Viņa atteic, lai nesatraucos, jo viņi vienkārši sanākot kopā un... ĒDOT! :D Ak jā, kā es par to neiedomājos uzreiz!  :)

Kur ir mana lidmašīna?:)

          Pēdējās dienās lidmašīnas palikušas dzirdamākas un redzamākas...Vakar nevarēju aizmigt, jo "Zaķīšu pirtiņa" skanēja ausīs...Jā...Ziemeļi sauc...Dienas ir skaitītas! :)

Man bij' dziesmu vācelīte

        Joprojām dzīvojos arhīva bibliotēkā. Dodu vārdu katrai grāmatai, tas ir, rakstu inventāra numurus, fotografēju, lai vēlāk visu informāciju ievadītu muzeja krājuma uzskaites programmā MuseumPlus. Lai gan strādāju viena pati, priecājos, jo beidzot varu darba laikā uzdziedāt un ar sevi pajokot! :) Nu sanāk jau padziedāt arī no rītiem, kad eju pāri dzelzceļa tiltam uz darbu, bet tad ir cits repertuārs - līderos ir Maijas darba dziesma no filmas "Maija un Paija":

                                     "Man bij dzieeesmu, man dziesmu vācelīteeee, 

                                     sīkā lazdu krūmiņā, sīkā lazdu krūmiņājeee.

                                     Kad gribēju, kad gribēju, tad dziedāju,

                                     pa vienai, pa vienai lasīdama.." :))

http://www.youtube.com/watch?v=4f7OcOJPEkc 

Brīvprātīgo diena!!

         Izrādās, šodien ir internacionālā voluntieru diena! Sveiciens kolēģiem! :)

Kapitālā baltu meitene

          Uzzināju no latviešu voluntieres Leipcigā, ka tautskolā tiek piedāvāts latviešu valodas kurss, kuru pasniedz...lietuviete. Tā kā es savlaicīgi raugos nākotnē, aizrakstīju viņiem un apjautājos par iespējamo darba vietu. Izrādās - neviens uz šo kursu nebija pieteicies, tāpēc arī to vairāk nepiedāvās. Laikam nav tā ejošākā valoda! :)

          Kāds mans labs draugs, arī tālēs zilajās aizbraucis censonis, vienkāršiem vārdiem  par mani izteicās: “Tava intelektuālā kapacitāte nav transnacionāla vērtība, jo tavs cilvēkkapitāls atbilst tikai nācijas robežās, bet ne ārpus tās." :) Neatmetu cerību savu kapitālu ieguldīt baltu zemē! Jā!

Mīlīgā Miltenberga

    

    Atceļā no radio Primavera akcijas noslēguma pasākuma, apskatīju arī Miltenbergu un, protams, pabiju arī Weihnachtsmarkt! Ne-simetriskā arhitektūra mani uzrunā.

                                          

             Šādu sākumā biju iedomājusies savu Ašafenburgu. Diemžēl kara laikā viss tika iznīcināts. Bet vācieši, malači, nav sēdējuši rokas klēpī salikuši - dažu desmitgažu laikā uzcēluši visu no jauna!

             Vakariņas ēdu Grosheubach klosterī, kur mūki par mazām naudiņām piedāvā visu, par ko vēders var priecāties.

     
            

Laimes mestais auto

        Lokālais radio Primavera bija izsludinājis akciju - zvani, pareizi atbildi uz jautājumu un, iespējams, laimēsi auto! Biju akcijas noslēguma pasākumā un redzēju, kā dāma, kas iekliboja salonā, slēdza un atslēdza mašīnu!! Kāja kaput, bet tika pie jauna braucamā! :))

        Nezin kāpēc arī mani fotografēja, iespējams, būšu redzama vietējā laikrakstā! :)

     Atkārtoju vairākas reizes vārdu laimests un man iepatikās :D Laimes mestais! hehe

Frankfurtes skrāpīši

        Sestdien nokļuvu arī Frankfurtes Weihnachtsmarkt, ideja un glazūra tā pati kas Ašafenburgā, tikai milzīgos apmēros. Vecpilsētas šaurajās ieliņās pieplūst simtiem kārumnieku :D Šī nu bija tā lieliskā iespēja pabūt cilvēkos un sajusties kā siļķei mucā. Man tiešām patika un...pietika!! Bet visvairāk priecājos, ka tiku apskatīties Franku furti no augšas! Noteikti tur atgriezīšos!

Karstvīna un desiņu sezona - oficiāli atklāta

          "Un tur bija riekstu gaņģi un mandeļu gaņģi.." Bērnībā lasītais (K. Skalbe "Kaķīša dzirnavas") un redzētais bildēs nu ir ieguvis reālus apveidus. Pils laukumā ir atklāts 2011. gada Ziemassvētku tirdziņš. 

           Lai gan sākumā man bija neizprotama doma par pāragro svētku gaidīšanu, bet, kā novēroju, galvenie jau nav paši svētki, bet satikšanās ar draugiem svaigā gaisā, karstvīna dzeršana, dažādu nieku iepirkšana un PIEĒŠANĀS. Jā, jā, galvenais ir ēst karstās desas, kūkas (jo vairāk putukrējuma jo labāk), mandeles un riekstus 1000 dažādās glazūriņu variācijās, sacukurotus augļus, pankūkas (te tās smalki sauc - crepes), kastaņus, piparkūkas utt...Par manu ierasto sakāmo: "Es jau paēdu mājās", citi pasmejas un ar pieticīgo vēlmi tikai pagaršot es cauri netikšot. Prātā nāk atkal cita pasaka/šausmene, kur Ansīti un Grietiņu nobaro ar visiem pasaules labumiem... pirms...:D :D Jāatzīstas, ka, lai gan tirdziņā diiiiikti labi smaržo, tomēr nepamet sajūta, ka arī šajā pasakā kaut kas nav īsts.

Draudzenīte no Viduslaikiem

       Zvans pie mūsu dzīvokļa durvīm. Pie kaimiņienes atnākusi draudzene. Man piedāvā iesaistīties garīgās izaugsmes seminārā, kur es varēšot mainīties ar enerģijām un iegūt jaunu spēku no Visuma. Kad izdzirdu par dvēseles aizceļošanu, baisi paliek...Man likās, ka Viduslaiki ir beigušies, bet, kā izrādās, te pa kaktiem viss notiek pilnā sparā vēl joprojām. Paldies, es labāk pavadīšu laiku savā sabiedrībā.

Balto cimdiņu pieskāriens vēsturei

          Ordnung (kārtība). Uzvelku Džeksona baltos  darba cimdiņus un kārtoju sistēmā 20. gs. sākumposmā Berlīnē tapušās fotogrāfijas un atzīmēju noklīdušās. Tiešām interesanti paskatīties, kā cilvēki kādreiz lustējušies un cik ērmoti saģērbušies. Tooomēr tomēr... mode nāk atpakaļ!

Oda kopējamai mašīnai

            Lai izpildītu direktora doto uzdevumu, šodien tuvāk iepazinos ar kopējamo mašīnu. Jāsaka, ka manējā ir īpašs eksemplārs, jo pēc dotās komandas KOPĒT, tā iesaucas he heee! trešajā oktāvā. Izklausās tāpat kā pele priecātos!

Pasniedzēja - šuvēja

           Sprachkursā runājam par izglītības sistēmu Vācijā. Lai studētu šeit, ir nepieciešams C1  vācu valodas līmenis. Man ir A2. Viss skaidrs, jāpagaida! :D

        Man interesē, kādas skolas ir pabeigusi mūsu pasniedzēja, jo, lai gan viņa ir jauka, es jūtu, ka viņa īsti neizjūt kā izskaidrot citiem radušās neskaidrības. Izrādās - viņa ir pabeigusi šuvēju skolu un izgājusi kaut kādus sestdienu kursus tautskolā! Un par privātstundu vācu valodā prasa 20 eiro. Ja es būtu piedzimusi Vācijā, tad ar savu izglītību jau tagad varētu būt pamatskolas direktore! :D

         

Gudra pīle

       12. novemberis, joprojām Vircburgā! Visi kopā dodamies apskatīt pili, kas pa gabalu ir skaista, bet tuvumā nav tik iespaidīga kā mana Ašen bašenē!

 

         Pa ceļam iemācos daudzus jaunus vārdus spāniski un arī spāņi papildina savu leksiku latviešu valodā! Rubens iemācās - gudrs un pīle. Es gan iesaku tos neteikt kombinācijā gudra pīle, lai atstātu iespaidu uz kādu dāmīti, kad viņš ciemosies Latvijā. Rezultāts varētu būt neparedzams! :D

Rezidence

     
          Vakariņās uzstājās spāņi, gatavojot savu tradicionālo omleti, tapas un uzjaucot sangriju ar augļiem. Kopumā bijām 14 jaunieši no visas Eiropas. Lieliski izdevušās brīvdienas!

11.11.11. Vircburgā

       Beidzot nolēmu aizbraukt ciemos pie abiem Vircburgas voluntieriem, ar kuriem iepazinos Berlīnes seminārā. Tā kā transports te ir traki dārgs, nolēmu izmēģināt mitfahrergelegenheit! Jā, normāls vārds, vai ne! :D Tas nozīmē, ka varu internetā atrast cilvēkus, kas vai nu ar savu mašīnu vai arī Bavārijas brīvdienu biļeti vilcienam, dodas tajā pašā virzienā un man sanāk maksāt 3 vai 4 reizes lētāk, tātad esmu līdzbraucējs un abām pusēm ir izdevīgi.

       Tomēr nācās arī pastresot. Sarunātais līdzbraucējs teica, ka viņu varēšot atpazīt pēc īsajiem, melnajiem matiem. Stāvu uz perona un redzu, ka apkārt ir milzum daudz cilvēku ar tādiem matiem! :D Līdz vilciena atiešanai palikušas 4 minūtes, līdzbraucēju sazvanīt arī nevar, jo telefons izslēgts...Pēdējā brīdī viņš pieslēdzās, kad mani nervi jau grasījās atslēgties, jo kaut kā negribējās apkrautai ar mantām palikt Ašen bašenē un gaidīt nākamo vilcienu un maksāt pilno cenu. ICE vilcieni ir ļoti ātri, fix un fertig, nogādā mani Vircburgā.

        Atkalredzēšanās prieks ar Paulu, Kventinu un spāni Rubenu! Vēlāk ķīniešu ēstuvē mums pievienojās arī 2 angļi, no kuru izrunas gan neko nevarēja saprast! Visi aizgājām uz knaipi, vienu no krodziņiem, kur iet pasēdēt studenti. Vispār es neizprotu, kāpēc salikumu "aizejam kopā pasēdēt" uzskata par izklaidi, jo tā ir tikai pasīva sēdēšana, iedzeršana un muldēšana :D Knaipes pasēdēšanu nomainījām uz karaokes klubu. Arī šāda izklaide nav domāta man, jo neesmu gatava savu brīvo laiku pavadīt klausoties citu šķībajā zāģēšanā.  Madre mia! Ja nu nav dots - tad nav! Man arī patīk dziedāt, bet skatuve lai paliek tiem, kas to patiešām labi prot! :)

       

Pašai savs dialekts

        Optikas veikalā vēlos uzzināt, cik maksā lēcas. Optiķis jautā, no kuras Vācijas pilsētas es esmu! Nevar būt, ka manu latvisko pirmās zilbes uzsvaru noturēja par vācu valodas dialektu! :D Mega kompliments! Tad nu izrunājāmies krustu šķēršu un beigās man lēcu pāri iedeva par velti! Jā, tā vienkārši, lai izmēģinu! Un tas viss par manu saldo mēli! :D Dikti priecājos par sevi! hehe

Hanau vēstures muzejs un brāļi Grimmi

                                Schloss Philippsruhe

           Kārtējā nedēļas nogale pienākuse un ļoti gribas tikt ārā no Ašafenburgas. Jau esmu tik tālu, ka varu skaitīt pantiņus no dziesmas - "stabs, stabs, koks, koks, žogs, žogs.." :D  Arī mājošana pilī var palikt par ikdienu, tāpēc laikus jāmeklē cita pils! :))

          Sestdien biju Hanau vēstures muzejā - Filipa pilī, kas celta no 1701. - 1712. gadam kā pirmā Baroka stila pils Vācijā pēc franču parauga . Ekspozīcijās redzamas Baroka ciku-cakas un neliels ieskats pilsētas papīrteātra vēsturē.

      Izrādās, brāļi Grimmi ir dzimuši Hanau! Te nu arī rātsnama priekšā tie vēl sēž un raksta pasakas.

Pirmais Weihnachtsmarkt !

        Aizbraucu kopā ar vēl vienu latviešu dāmu un viņas vīru - īstenu bavārieti uz netālo Winterbach ciematu.  Lai gan ārā ap +17 grādiem, ir jau pirmie čaklīši, kas atvēruši Weihnachtsmarkt (Ziemassvētku tirdziņu).  Te Z-svētku tirdziņi ir kā nacionālais sporta veids. Sliņķi var iegādāties dažādus ar Ziemassvētku tematiku saistītus nieciņus, nu neko tādu, ko es latviete, dzimuse rokdarbniece, nespētu uzkriņģeļot. Tikai te šīs lietiņas maksā četrreiz dārgāk nekā pie mums, jo šeit roku darbu īpaši novērtē.

        Mums dod kūkas par brīvu!! :D Es saku, ka das ist zu viel un es tomēr gribu arī vīru dabūt, nevis brangi nobaroties, uz ko man atbild, lai es apskatoties apkārt par -sievām tikušas apaļās. Man esot jāēd vairāk un man atnes vēl! Es taču nevarēšu savā pilī pa durvīm tikt iekšā, ja turpināšu kūku maratonu. Man atgādina, ka ir taču arī vārti, atdarīšot tos! :D

 Un vēl man visu laiku atgādina, ka esam Vācija un šeit ēd daudz. Noprovēšana taču neko nemaksā!

 Großheubach ciemā ir Engelberg klosteris, kur mūki pārdod vīnu un gatavo ēdienus tūristiem, bet šoreiz viņi bija paņēmuši brīvdienas. Tā kā klosteris atrodas kalngalā, acīm paveras apskates cienīga ainava.

Izsauksim rūķīšus?

           Mana kaimiņiene ir atgriezusies pēc četrām prombūtnes dienām. Prasu, kāds ir mirdzošo acu iemesls. Izrādās- atradusi domubiedru grupu kādā mazpilsētas novārtē,  kur, sēžot karsto akmeņu aplī, dziedājuši mantras un saukuši garus. Esot bijusi milzīga enerģijas apmaiņa (šis stāsts atgādina manu bērnību, kad no dzirdētā par pīķa dāmas un rūķīšu izsaukšanu, vien baisi metās ap dūšu). Lai neizrādītu manā prātā tobrīd skanošo „ārprāts, kas dzīvo manā blakus istabā??“, pajautāju, vai tad ar izdevās sasaukt kādu? :D

          Jau iepriekš biju pamanījusi, ka aizsienas valstībā tiek dedzinātas sveces, kūpināts vīraks un skandināta atbilstīga monotona mūzika, tā ka sienas dreb. Sarunas ar sevi un atbilžu meklēšana. Katram savs veids kā risināt iekšējā haosa vienādojumus! :) Es tomēr palikšu pie tautasdziesmu dziedāšanas!

        Un šovakar kas jauns repertuārā – krišnaītu mūzika...:)

Putekļu terapija

         Pēdējās divas dienas esmu pavadījusi pagājušā gadsimta putekļos Dabaszinātņu muzejā un pilsētas arhīvā. Inventarizēju grāmatas un dažādu laikposmu populārākās alus etiķetes, tapešu rakstu paraugus, kas iegūluši ārkārtīgi noputējušās mapītēs.

           Atradu arī saistošu lasāmvielu - maģisko vēstuļu rokasgrāmatu. Nu ko, saturieties, es papildināšu savas raganiskās zināšanas! :))

 

Siltais rudens

      Lai gan laika ziņās no rīta solīja tikai +9 grādus, tomēr ārā bija 100 % vasara, 20 grādu!!

Dažas bildes ar skatiem no mana dzīvokļa loga...

 

...un ejot uz Pompy! :)

Atvērto durvju diena pilsētas teātrī

            Svētdienā ir atvērto durvju diena pilsētas teātrī. Kādu laiku tas bija slēgts, jo noritēja atjaunošanas darbi.  Tad nu pagodināju 200 gadus seno teijāteri ar savu klātbūtni. Lai gan par izrāžu cenām mans maks nepriecājas (stāvvieta vien maksā 9 eiro tālākajā stūrī), tomēr būs jānoziedo mākslas vārdā kādu reizi.

Ziemassvētkos mājās !!

 JAaaaa...Es neesmu home-sick, bet vienalga ļoti priecājos, ka Ziemassvētkos varēšu aizlidot uz mājām!! :) Šodien nopirku biļetes! Un man jau tagad ir bankrots, bet pārdzīvošu! :)

Brīnišķīgā un Govs :D

           Šodien valodas kursos pievienojušās divas dāmas no Taizemes. Manäm ausīm atkal ir par ko priecāties! Vienas värdu izrunä kä Wunderbar  (väcu valodä- brīnišķīgā) un otra ir Guo (tä vien gribas piekabinät klät guo-vs) :D

"Keine Ahnung" seminārs Berlīnē

         Beidzot tiku ārā no Ašenbašen pilsētas! Vienīgais, par ko raizējos bija 8 minūšu īsais pārsēšanās laiks no viena vilciena otrā, bet ņēmu kājas un bailes pār pleciem un rikšoju, cik ātri spēju! Protams, neiztikt bez starpgadījumiem - kontroliere prasīja kaut kādu braukšanas karti, kuras man, protams, nebija (vispār jau bija paredzēta, bet pedantiskie vācieši tā arī laikā man to neatsūtīja). Izlikos, ka es nesaprotu un teicu, lai zvana manai organizācijai, kas pirka biļeti. Uzzinājusi, ka esmu tālu braukusi, kontroliere mani palaida, bet teica, ka atpakaļ braucot gan būšot Probleme! :D

        Mans vilciens ieradās ar kavēšanos, jo vandāļi sadomājuši nozagt tieši tās sliedes, pa kurām ripo mans vilcieniņš! hehe

         Stacijā biju sarunājusi satikties vēl ar diviem voluntieriem - francūzi un spānieti no Vircburgas. Semināra māju meklējām kopā. Izrādās, ka tā ir ārpus pilsētas, cauri mežam, pie upes. Kā man vienmēr izdodas nokļūt mazapdzīvotās vietās :D

                                                                         Trakā latviete!

          Kopā esam 23 jaunieši no Eiropas (un ne tikai). Divas latvietes, spāņi, ungāri, itālis, čehiete, krievi, turks, francūzis, dāniete, serbiete, poliete. Visiem jauniešiem kopīga viena iezīme - vēlme atrast darbu savā valstī.

          Tā kā biju izslāpusi pēc smiekliem, smējos ne pa jokam! Daži man vaicā, vai visi latvieši ir tik traki? :) Nav jau nav, es esmu īpašs gadījums!

         Izspēlējam dažādas iepazīšanas spēles. Stāstam arī par sevi. Man ar turku sakrīt domāšana, arī viņš tic Nature Power. Stāstu pārējiem, ka es respektēju ikvienu reliģiju, bet manī valda senā latvieša gars, kam saule, ūdens, Pērkons, akmens ir pamats pasaules izprašanai. Lai pārējie domā ko grib!

           Pamatā sarunas notiek vāciski, bet izlīdzamies ar Džingliš :) (English + German)   

  

                                                                         Konfliktējām

          Visgrūtāk gāja ar uzdevumu, kad bija jāizspēlē konfliktu situācijas. Es gan sākumā negribēju plašāk runāt par savu darba meklēšanas pieredzi, bet pārējiem tā šķita gana aizraujoša, tāpēc palikām pie tās.

                                                           Kāpēc es esmu Eiropai pievilcīga?
          Seminārā viesojās dāma no Nacionālās aģentūras. Mums bija iespēja uzdot visus interesējošos jautājumus un es, protams, spēru ārā - interesanti, kāpēc Eiropa mūsos iegulda tik daudz līdzekļu, ko tas dod? Ideja ir par tolerantu Eiropu bez kariem. Mums tiek dota iespēja mācīties citu valodu, iegūt jaunas kompetences. Labi, lai nu tā būtu!

                        Hola, que pasa? (sveiki, kas noticis?)

         Brīnos, ka man ir daudz kā kopīga ar spānieti. Un viņas domāšanā ļoti bieži izpaužas latviskums. Esmu iemācījusies arī svarīgākos vārdus spāņu valodā - Sveiki! Kas noticis? Apklusti! Klusums! Ļoti labi! Paradīze!  :D
          Spāniete spēlē ģitāru un mēs dziedam. Mums diiiiikti patīk 80'to gadu mūzika. Izdomājām uzrīkot ballīti ar spāņu mūziku no 80'tajiem! :)

        Mana vēsture, tava vēsture

      Pašai priekš sevis visnozīmīgākā diena seminārā bija, kad stāstījām par svarīgiem notikumiem, kas ietekmējuši mūsu ģimenes. Kā jau daudzas latviešu ģimenes, arī manu skāra izsūtīšana uz Sibīriju. Šī bija iespēja pārējiem Eiropas jauniešiem pastāstīt par manu vecvecāku un viņu līdzpaņemtā Latvijas karoga ceļu uz Krieviju. Visas seminārā pavadītās dienas stāstīju par Latviju un skaidroju, ka Lietuva un Latvija nav viens un tas pats. Daži jautāja, vai Latvija atrodas blakus Krievijai? Uz ko es atbildēju- nē, Krievija atrodas blakus Latvijai. Jā! :)

                                                             Dzīvosim zaļi !

           Paredzētās ekskursijas vietā, kāds no Berlīnes jauniešiem mums stāsta par globalizāciju, kas gan vairāk izklausās pēc antiglobālistu uzvaras sauciena! Bīstamā patērētāju sabiedrība. Pēc tam arī vakarā seminārā tiek turpināta šī tēma. Kā mūsu planētu varētu padarīt labāku? Bla bla bla...Kamēr ir rūpnīcas un tiek celtas jaunas, ir neiespējami to radīto postu kompensēt ar dzīvošanu naturālajās saimniecībās. Cik cilvēku iepērkas lielveikalos, ar kādām mašīnām brauc un cik lieli ir atkritumi kalni pie māju stūriem? Es esmu ironiska un saku, ka tad jau ir jāmirst nost, lai nebūtu problēmu! Man iesaka būt pozitīvākai. Es esmu, bet neaizmirstu būt arī reāliste. Tātad ideālā recepte labākai dzīvei - dzīvo savā zemē, audzē dārzā bumbuļus, šķiro atkritumus, izmet TV un vislabāk būtu, ja elektrību atslēgtu vispār... :D

         Ātrā skrējienā paspējām apskatīt Brandenburgas vārtus un tieši tajā dienā notika arī demonstrācija. Spāniete ir gatava cīnīties par demokrātiju, tāpēc idejas vārdā gribēja tur būt. 

        Kopumā varu teikt, ka galvenais ieguvums no šī semināra bija iegūtie kontakti. Lielākoties jutos garlaikota ar nemitīgajām spēlēm un pļāpām par neko. Būtu devuši vairāk laika mums pašiem savā starpā sapazīties un runāt, kas jau būtībā arī bija galvenais mērķis, kāpēc seminārs tika rīkots.