Marimara un telenovela

       

         Valodas kursos pievienojusies meitene no Mehiko! Tā kā viņa dzīvo ārpus Ašafenburgas un te ir tikai nedēļu, ar Dalilu (meitene no Limas) izdomājam, ka sestdien vajadzētu parādīt  meksikānietei pilsētu. Vēlāk mums pievienojās arī mana dzīvokļa kaimiņiene Judita un, kā es smējos - mēs kopā bijām četras spānietes, tikai es vēl gluži labi nemācēju spāņu valodu! :D Kārtējo reizi pierādās, ka, lai spētu kopīgi pajokot, valoda nav jāzina ļoti labi, jo, ja humora izjūtas štimmē, tad var lieliski izlīdzēties ar žestiem.

          Mājās ejot, dziedāju tituldziesmu no telenovelas Marimara, un Dalila pievienojās. Jautāju, vai viņa arī zina šo gabalu? Si, por supuesto (jā, protams), viņa taču nāk no Latīņamerikas, kas ir telenoveļu zeme!

http://www.youtube.com/watch?v=ohG2hBfl1SU

Marimar, 
costenita soy
Con mis abuelos crecí yo
En un lindo y cálido mar... :D

Speķa maizes

     Saņēmu humāno palīdzību no Latvijas: rupjmaizi, "Laimas" šokolādi un...gabaliņu žāvētas gaļas! Tā kā man vienai tā treknuma par daudz un neesmu liela speķa cienītāja, mēģināju cauraudzīti  iebarot kolēģiem. Sākumā neviens rupjmaizes speķmaizītes gan neuzdrošinājās nogaršot, vien nevilšus paskatījās uz mani ar skatienu - tātad ŠO tas blondais pagāns ēd? :D Bet, kad pirmais kumāsiņš viņiem jau bija ribās, tad atskanēja: "Mmmm... lecker (garšīgi)!"    Ha! Na klar, es taču zinu, ka smeķē labi! :D

Nevēlams apmeklētājs?

       Vakarā ar kaimiņieni esam virtuvē, kad dzirdu - kāds dauza pie durvīm. Ir jau tikai viens kaimiņš, kas nemēdz izmantot zvana pogu un tas ir pusitālis. Domāju, lai nu tiek arī spānietei tas prieks iepazīties ar viņu. Rādu, ka manas rokas ir ārkārtīgi aizņemtas pie plīts, tā ka, lai nu vien iet un atver durvis! Viņa, protams, neko nesaprata no runas plūdiem! :)) Tad nu gāju lūkot un izrādās - ā, če, no ārpuses izskatās, ka mūsu durvis mēģinājis atvērt kāds nevēlams apmeklētājs. Starp eņģēm un durvīm ir paliela sprauga un nav nekādu problēmu durvis izcelt (seko arī paraugdemonstrējums)! Esmu šokā, jo dienasgaismā to neievērojām!! Pusitālis pieiet pie savām durvīm un rāda - re, kā vajag būt, re, kā durvīm ir jāstāv! Atbildi parādā nepaliku: "Nu ja, var redzēt, ka tur dzīvo vīrietis!" :D Vai tad man grūti pateicībā par vērību un gādību nedaudz cukuru uzbērt! :)

      

Vāciskas sarunas

       Beidzot man ir paziņa - vāciete, ar kuru mums ir kopīgas intereses un galvenais, esam vienā vecumā (jaunumā?) :) Viņa man prasa, kādi man liekas vācieši? Es vēl nevaru atbildēt, jo tuvāk pazīstu tikai dažus vietējos, tāpēc nevaru vispārināt. Bet vienu lietu gan esmu ievērojusi, kas mani tracina - viņi var mierīgi apstāties intensīvas gājēju plūsmas vidū un sākt pļāpāt, vai arī pēkšņi apstāties, apmesties otrādi un nākt tieši virsū. Pilnīgi vienalga, ka apkārt ir arī citi cilvēki. Otra lieta - uzskats, ka vācieši ir ļoti pedantiski,  ir tikai stereotips. (vismaz pēc manas pieredzes). Protams, cilvēki ir dažādi un arī vāciešu vidū ir ļautiņi, kas vienmēr kavē.  

        Vāciete paslavē manas vācu valodas zināšanas, uz ko es ierastajā latvietes garā atmetu ar roku un saku- eh, ko nu, ko nu, man vēl daudz jāmācās...Latvijā jau komplimentus nenākas bieži dzirdēt, tāpēc tos bieži vien uztveram rezervēti vai arī meklējam veco labo - ko Tev no manis vajag, ka tagad te komplimentē? :D Es gan nekautrējos, saku, ja man kaut kas patīk, vienalga, ko par manu nodomās! Pavisam noteikti uzlabošu kādam garīgo, un galvenais - tas taču neko nemaksā!

      

Mākslas mīļi sarosās

        Visās malās izsludināta izstāde „Reiselust und Sinnenfreude: Corinth – Liebermann – Slevogt“, kuras izveidošanā piedalījušies mani kolēģi, tāpēc vien bija jāpagodina ar savu klātbūtni.

        Trīs vācu Impresionisma mākslinieki  Corinth (1858-1925),  Liebermann (1847-1935),  Slevogt (1868-1932, kuri vēl joprojām tiek īpaši novērtēti  savu dinamisko kompozīciju kontekstā. Ekspozīcijas galvenais motīvs – šo mākslinieku darbi, kas tapuši, iedvesmojoties no viņu pirmajiem ceļojumiem uz Ēģipti, Nīderlandi un Itāliju.

         Sākumā klātesošos viesus jaunatklātajā teātrī uzrunāja pilsētas birģermeistars. Arī kolēģi savās uzrunās neskopojās ar labiem vārdiem. Man šādi pasākumi patīk. Nekas nav jādara, tikai smuki jāsēž, reizēm jāpasit priekā plaukstas un jāsmaida, nu tas nekas, ka lielāko daļu no runām es nesaprotu, jo tās ir īpaši manierīgā vācu valodā. Es jau vēl tik ar sarunvalodas jūru cīnos. Na jaa, aber ar laiku, ar laiku...

         Pati izstāde ir Jezuītu baznīcā. Tas tā - informācijai, ja nu Jūs izdomājat to apmeklēt. :))

Aspiradora!:D

      Mācos ne tikai vācu, bet arī spāņu valodu! Aspiradora....putekļu sūcējs! Vai nav fonētiski skaists vārds tādam necilam priekšmetam? Es būtu ar mieru tā saukties! :D

Egles māsa:)

         Kārtējo reizi apgaismoju kolēģus un stāstīju, cik mums labas lietas un vietas ir Latvijā. Gribēju izstāstīt par svaigo jūras gaisu, akmeņaino Kurzemes pludmali un priežu mežiem. Tā kā momentā nezināju kā priede ir vāciski, tad pateicu, ka mums ir egļu māsu mežs! :D

Arbeit macht Spaß!

      Neesmu nekur pazuduse! Pēc strādāšanas ar muzeja priekšmetu uzskaites programmu visu dienu, radošums aiziet pačučēt. Jāatzīst, ka jaunā programma ir sarežģīta, toties tagad orientējos 19., 20. gs. vāžu, podiņu glazējumos, mentāli (no)barojos, lasot vēsturisko priekšmetu aprakstus. Vienu gan es apzinos - es esmu pilnīgi ne-radīta monotonu darbu veikšanai un krēsla deldēšanai.

Volksfest

   

    15.- 25. jūnijā Ašafenburgā norisinājās Volksfest! Biju iedomājusies, ka šis pasākums būs tautiskās noskaņās un beidzot varēšu uzzināt kaut ko vairāk par vietējām tradīcijām, bet izrādījās, ka tas ir milzu atrakciju parks ar neatņemamu sastāvdaļu - krodziņiem un cukuroto brīnumu pārdotuvēm (tās paši, kas Ziemassvētku tirdziņā). Mani kolēģi jau smējās, ka ap šo laiku jau var sākt gatavoties Ziemassvētkiem! Un tas ir pavisam nopietni, jo jau septembrī sāk cept pirmos tradicionālos Ziemassvētku cepumiņus.

          Vispār esmu novērojusi, ka cilvēki šeit ļoti daudz svin un priecājas, kā vieni svētki un brīvdienas beidzas, tā jau notiek gatavošanās (un pamatīga!!) nākamajiem! Varbūt tas nav slikti, bet es, gribot negribot, esmu pieradusi pie pārmērīgi lielā skaita atceres dienām Latvijā. Kad saskaitītu visas brīvās dienas, kas Vācijā sanāk uz svētku rēķina, viņi vairs tik pārliecināti vis nevarētu vairs dižoties, ka ļooooti daudz strādā. Es vienmēr saku, ka mēs Latvijā strādājam vairāk, varu taču salīdzināt! :D

Es neesmu vāciete

       Dodos cauri vecpilsētai, kad mani pēkšņi uzrunā divi jaunēkļi, gribot uzdot jautājumu. Ieraudzīju kameru un mikrofonu, sapratu, ka filmē sižetu reģionālajai televīzijai - main.tv! Pasmaidīju un ātrumā atbildēju, ka "aber ich bin nicht deutsche" (es neesmu vāciete). Vai tiešām jau izskatos pēc vietējās? Tas laikam tāpēc, ka manā apģērbā dominēja pelēkā krāsa! Žēl, ka neuzzināju, kas tas par jautājumu...

Pārmaiņas

       Beidzot Ašafenburgā būs vēl viena voluntiere, Judita no Spānijas! Kā viņai veicas, būs jādzīvo ar mani vienā dzīvoklī! hehe :) Tātad, spiritisma un viduslaiku ēra ir noslēgusies. 

       Vakar bijām ar spānieti Cafe International, kur bija iespēja satikties voluntieriem un auklīšu programmas meitenēm no citām valstīm. Lielākoties visas ir 18, 19 gadus jaunas. Es gan nezinu, kā vāciešiem nav bail savus bērnus uzticēt jaunietēm bez pieredzes un valodas zināšanām. Tiesa gan, ārzemnieču darba spēks izmaksā lētāk, arī māju uzkops un ēst uztaisīs.

        Pirmajā vakarā vajadzēja jaunajai kaimiņienei pastāstīt īsumā, kas viņu šeit sagaida. Un bija tik dīvaini, ka man sagādāja grūtības izteikties angliski! Nu var atkal džingliš (angļu val. + vācu val.) iet vaļā, jo spāniete vāciski nerunā vispār.

Atpakaļ ierindā

       Rīgas lidosta...Rosība ne pa jokam, tikai žēl, ka virzienā prom no Latvijas. Pēdējo latvieti, kurš izslēgs gaismu lidostā, gan neredzēju un labi, ka tā! Man arī vairākkārt jautāja, vai es maz gribu braukt atpakaļ uz Vāciju? Kā gan es varētu neatgriezties? Man taču tur paliek iesākta kafijas un rīsu paka :D

      Nu jau abām kājām atkal stāvu uz vāciešu zemes un pat saprotu, ko nazālā balsī sludina Frankfurtes lidostas skaļruņa balss! Vārdu aufmerksamkeit (uzmanību!) veselas divas dienas pie sevis atkārtoju līdz palika prātā! :D