Esmu avīzē!

             Pagājušajā nedēļā mani un Juditu intervēja žurnāliste no laikraksta "Main Echo". Intervijā uzsvēru, ka svarīgi ir mācīties tās valsts valodu, kurā dzīvo. Tas ir pašsaprotami, ka Vācijā ir jārunā vāciski, neviens te par to neiedomājas sprēgāt! Valodas zināšanas ir pamatnoteikums, lai labāk izprastu vietējo kultūru.  Tāpat arī pieminēju, ka man ir ļoti paveicies ar kolēģiem, kuri vienmēr gatavi palīdzēt un pieņemt mani kā ģimenes locekli-svinam kopā dzimšanas dienas un par mani nekad neaizmirst, ja ir iespēja aizbraukt uz citām tuvienes pilsētām un to muzejiem.

Brīnumi valodu kursos

         Šodien sāku nākamo līmeni valodu kursos jaunā grupā. Kopā esam 15 cilvēki, 6 jau zināmi, bet pārējie sveši. Vistālāk ceļojušas dāmas no Indijas, Jamaikas, Brazīlijas un Namībijas. Katrs iepazīstinājām ar sevi un parādījām kartē, no kuras valsts esam. Visi manāmi bija šokā, kad sieviete no Namībijas meklēja savu valsti Ziemeļamerikā un nezināja, kur atrodas Āfrika! Jā, arī šādi gadījumi te nav retums. Iepriekšējā  kursā mūsu grupai pievienojās sieviete no Filipīnām, kas Vācijā dzīvo jau 6 gadus, ir precējusies ar vācieti, ir divu bērnu māmiņa. Diemžēl viņa nevarēja mācības uzsākt, jo neprata ne lasīt, ne rakstīt. Vispār lielais vairākums tālajās ārzemēs (no Vācijas skatpunkta raugoties), parasti Āzijā sameklēto sievu, ir izdevīgs darba spēks un arī muti nepalaiž, jo...nemāk valodu.  Ja palaimējas, viņas izcīna sev tiesības apgūt valodu un socializēties, bet tas jau ir bīstami. Nedod dies', iemācīsies tik labi, ka vēl atradīs darbu citur un kļūs patstāvīgas. Bet pārsvarā jau viņas ir laimīgas par visām labākas dzīves "iespējām", jo, protams, nevar salīdzināt dzīvošanu nabadzībā savā zemē ar "laimīgo lozi", tiekot pie vīra Vācijā.

           Man kārtējo reizi prasīja, ko es daru pilī, uz ko es kārtējo reizi atbildēju, ka esmu princese! Izrādās, viena sieviete patiešām noticēja, ka es esmu princese! :D Prasa, vai manā zemē ir arī karalis? Nu jā, šajā pasaulē jau ir daudz brīnumu, mazums, ka kaut kur nezināmā mazā valstī varētu būt monarhija!

Vietējie šovi

        Pēdējā laikā bieži skatos (vairāk gan klausos) vācu dziedāšanas šovus. Viņiem riņķa dancis ap Eirovīzijas kandidātiem un citiem vietējiem stāriem ir vēl ilgāks nekā pie mums. Man patīk paskatīties RTL Chart Show, kur rāda dažādos laika posmos populārus mūziķus, dziesmas. Beidzot ir raidījums, kur apkopots spilgtākais muzikālais mantojums no 80. gadiem. Neliegšos, esmu 80. gadu mūzikas karsta cienītāja! :D Nopietni, nopietni!

 

 Viens melodisks gabals lai skan! :D

Nicole- Ein bisschen Frieden....(mazliet miera)

http://www.youtube.com/watch?v=GvD8Y6gr9lk&context=C32cf2cbADOEgsToPDskKc3e5ZtG4__jebyHfN1C7i

Tu-tu-tu-turpinu

        

            Shēma apmeklētāju programmai beidzot ir izveidota un tagad turpinu darbu pie tās vizuālā noformējuma. Citos brīžos inventarizēju muzeja priekšmetus, kārtoju fotogrāfiju negatīvu datubāzes arhīvu un šad tad vāzīšu, glāzīšu un kapiteļu attēlu rindās atrodu arī ko tiešām interesantu - pagātnes liecības par to, kā kādreiz izskatījās vietējā apvidū. Jāsaka, vai, kur naski gan bijuši vācieši uz piļu celšanu! Tad nu ieskatam, daži attēli ------>

Arī tajos tālajos laikos zellīši fleitēja savām freilenēm! :D

Es esot eksotiska!

       Vakar kārtējā spāniski runājošo ballīte - pasvinējām kaimiņienes Juditas dzimšanas dienu! Pievienojās arī Dalilas paziņa Diego no Limas. Tagad viņi ir informēti, ko latviešu valodā nozīmē diegs! :D Jocīgi, bet es lielāko tiesu sapratu, ko viņi savā starpā runāja. Mani mēģinājumi spāniski izpausties, protams, vienmēr viņiem liek pasmaidīt.
       Dalila stāsta, ka viņas brālēns Sebastians ir redzējis mani viņas bildēs un nu gribot braukt ciemos uz Vāciju! :D  Nebūs man vairs jādiskutē ar sevi, ko darīt pēc brīvprātīgo gada, varēšu doties uz Peru džungļiem pie šamaņa par sievu! Ana gan saka, ka arī uz Meksiku es varot mierīgi braukt, jo tur es būtu eksotika! :D

Aschebersch Helau! Karnevāls

        Krāsas atgriežas Ašafenburgā - pienācis laiks gadskārtējam karnevālam, kas norisinās nedēļu pirms Rožu pirmdienas. Jau laikā pēc Ziemassvētkiem veikalos manīju ļoti lielu karnevāla tērpu piedāvājumu, nu tie ir atraduši īpašniekus un beidzot var tikt izrādīti parādē. 

       Devos uz karnevāla gājienu kopā ar Anu un Dalilu un ievēroju, ka ikvienam apģērbā ir kāds košs aksesuārs, kas nepārprotami liecināja par tuvojošos notikumu. Es pat sajutos neērti, jo iepriekš nebiju zinājusi kā pareizi jāuzvedas! :) Bet nu nekas, apsolos būt koša visu turpmāko gadu, ne tikai vienu dienu! hehe

       Garāmejošie un braucošie karnevāla dalībnieki meta skatītājiem konfektes, kuras ātri salasīja bērni.  Pēc gājiena bija nepieciešami palīgspēki, lai novāktu no ielām sadauzītās pudeles un citus atkritumus, tas tika izdarīts zibenīgā ātrumā.

       Darbā kolēģi man jautāja, par ko tad es biju pārģērbusies? Atbildēju, ka man jau nebija vajadzības pārģērbties, es taču esmu pils princese! :D

                                                Prinči labākajos gados! ;)   ^
                                                                                         

Gravās gaudo vilki

      18. februāris. Ceļš uz Frankfurti ar pasi kabatā un tiešām lielu pārliecību, ka mana balss ir svarīga. Protams, pats fakts, ka līdz šādai situācijai bija jānonāk, ir absurds. Uz citu tautu skaitliskā sastāva fona, mēs paši esam minoritāte, tāpēc latviešu valodas jautājumā nav pieļaujama līdzšinējā klajas necieņas izrādīšana pret latviešiem.

 Latvijā - mūsu valstī, manā valstī - tikai viena Valsts valoda- latviešu!

Sāls uzsniguse

      Vācieši uz ielām sabēruši tik daudz sāls, ka izskatās it kā būtu viegli snidzis...Tādu izšķērdību! Saku, kaimiņienei, ka jāņem un jāuzslauka nedaudz, nebūs jāpērk veikalā! :D

Zilas govis, rozā delfīni

       Brīvdienās pie manis paciemojās Dalila un Ana. Parādīju prezentāciju par Latviju un mums bija jānoskaidro tikai viens jautājums - kad mēs braucam? :) Tāpat daudz uzzināju par Peru, izrādās, Dalila ir dzimusi džungļos un šobrīd dzīvo stundas braucienā no Maču Pikču. Viss, ko kādreiz esmu lasījusi un skatījusies par inkiem un viņu kultūras mantojumu, ir viņas ikdiena. 

       Dāvanā saņemu auskarus, kuros ir huayruru - Peru augoša koka sēklas. Tās ir veiksmes simbols, palīdzot atvairīt sliktās enerģijas. Dalila stāsta, ka huayruru rokassprādzes apliekot ap roku jaundzimušajiem. Ooo... izklausās pēc Amazones reģiona pagānisma. Labi, tas man der, šoreiz tos Mainā nesviedīšu! :D

    

         Savā prezentācijā rādīju, ka Latvijā dzīvo zilās govis, tās pašas, kas uz "Milkas" iepakojuma. Dalilai arī ir ko likt pretī - viņiem ir rozā delfīns! Ana smejas un saka, ka Meksikā ir vienīgi dzelteni suņi! :D

Aukstums

      Beidzot arī šeit ārā ir normāli mīnusi (ap -9 līdz -18), bet es esmu viena no retajām, kas priecājas par aukstumu. Kad izeju ārā no telpām, saku - ooo...Latvija!.  :D Vismaz pēdējās dienās varu normāli elpot! Apkārtējiem gan, protams, ir neizprotama mana vēlme doties garākās pastaigās, bet tā jau bija arī Latvijā. Neviena joga tā nepalīdz apskaidrot prātu, kā svaigais ziemas gaiss. Galvenais ir pareizi apģērbties, tad svilinātājs netiek klāt!

Ūdensmeitu svinības

        Tā nu ir sagadījies, ka daudzi voluntieri un paziņas no valodu kursiem ir ūdensvīri (ūdensmeitas), tātad dzimuši februārī. Kaimiņienei Juditai ir dzimšanas diena mēneša beigās, peruānietei Dalilai svētki ir dienu pirms manis, tāpēc sākumā viņa aicina pie sevis. Kopā esam piecas: bez Dalilas un manis vēl meksikāniete Ana, spāniete Judita un moldāviete Tatka. Lieki piebilst, ka šajā kompānijā esmu vienīgais baltais zvirbul...nē, lakstīgala :D

          Šīs meitenes jau nebūs tās, kas ar tumsas iestāšanos tupēs mājās, tāpēc man nekas cits neatliek kā pievienoties. Dodamies uz knaipi, tur karaokes vakars. Tā kā es alkoholu nedzeru, nepīpēju, neesmu ilgstošas sēdēšanas piekritēja un man tomēr ir svarīgi sarunāties un dzirdēt, ko otrs saka, es par izklaidi šo nevaru nosaukt. Īstenībā neizprotu tos, kas tur iet katru vakaru. Bet nu labi, vienreiz kompānijas dēļ jau var! 

           Tā kā nākamajā dienā bija mana dzimšanas diena, tad plkst. 24.00 atskanēja veltījums man - zum Geburtstag viel Glück! Aahhh, tas nu gan bija jauks pārsteigums!:))

       Manas dzimšanas dienas prieki ar muzikālo sveicienu karaokes knaipē vēl nebeidzās. Gluži otrādi- darbā mani ļoti sirsnīgi apsveica, neatceros, kad Latvijā man kāds speciāli būtu cepis keksiņus! :) Ziedi, brīvbiļete uz kino kopā ar kolēģiem (repertuārs pēc manas izvēles). Es arī biju sagatavojusies - uzcepu šokolādes kūku, tā jau pārbaudīta vērtība. Un arī palaimējās vienā veikalā atrast "Laimas" šokolādes konfekšu asortus. Viņi gan tos dēvē smalkāk - wunderbārās pralinē no Latvijas :))