Uz mājām!

       Un tā diena bija pienākuse - 20. decembra rīts, kad jādodas mājās! Īstajās mājās! Interesanti, ka līdz tam brīdim sniegs nevīžoja uzsnigt, bet, kad man jāizkustas no Ašafenburgas, tas sadomājis visus aplaimot jau no paša rīta! :)

        Kolēģis, vedot mani uz Frankfurtes lidostu, pagrieza  skaļāk radio, jo visus brīdināja, ka daudzi lidmašīnu reisi ir atcelti negaidītā sniega dēļ! Lai gan pēc šīs ziņas mans mājāsbraukšanas smaids nedaudz pierima, negribēju ticēt, ka vācieši nespēs ar šo dabas KATASTROFU cīnīties!

         Bija sajūta, ka es esmu atgriezusies pēc ļoti garas dienas Rīgā. Un cik patīkami, ka varēju izteikt visus gramatiskos laikus tik grūtajā latviešu valodā pat īpaši nepiedomājot! :)

        Šogad piparkūkas garšo īpaši...

Mums ir krusts!

       Kā jau iepriekš esmu rakstījusi, vāciešiem ļoti svarīgi ir svētku rotājumi. Tā nu kolēģe man  pajautāja, kā mums ir izdekorēts dzīvoklis. Redzot, ka pēc manas atbildes viņa sarauca pieri un ieturēja pauzi, sapratu, ka atkal esmu kaut ko ne tā pateikusi. Tā vietā, lai izstāstītu par Adventa vainagu (der Kranz), pateicu, ka  mums ir krusts (das Kreuz)! :D

Miltu kalna muzejā

             Tā kā es neaizņemu daudz vietas un esmu klusa (kad vajag), kolēģe mani paņēma līdzi komandējumā uz Miltenbergas muzeju. Par mani jau pavīpsnāja, ka saistībā ar šraibgrifelēm, mani skāris profesionālais kretīnisms, tas nozīmē, lai kur es dotos, pievēršu pastiprinātu uzmanību konkrētajai lietai un jūsmoju par atradumu.

      Ja es dzīvotu senākos laikos, tad savai rakstāmspalvai par labu esam atzītu šo lauvas kundzi :D

Greznummīļiem nepaliktu nepamanīta arī porcelāna figūriņu kolekcija.

   Muzejs kā jau muzejs! Miltenbergas vēstures elpu pakausī sajutu arī es!

Skatlogu pasaule

             Lai nelīksmotu kopā ar māsu Garlaicību, šodien dodos pilsētā, lai vienkārši būtu cilvēkos. 

Šīs dienas prieka un bilžu avots - skatlogi.

            Esmu novērojusi, ka vācieši lielu uzmanību pievērš dažādiem dekora priekšmetiem mājokļa iekārtošanai. Viņi vienmēr pakavējas pie skatlogiem, lai komentētu oh! un ah!, cik labi šis vai tas sidrabotais svečturis iederētos uz svētku galda, nemaz nerunājot par dekorzalvetēm ar ziemeļbriežiem un kamanām. Jā, nedrīkst aizmirst, ka šobrīd modē ir violetā krāsa, tad nu iespēju robežās kaut kas ir jāmaina, lai viesistabā vai virtuvē parādītos jaunās modes vēsmas. Nedaudz paironizēju, bet skaisti jau ir! :) Ja rocība atļauj, kāpēc gan ne?

           

             Bez dažiem priekšmetiem virtuves dzīvi nemaz nevar iedomāties un tos šeit var iegādāties, piemēram, kastaņu šķēlēju! hehe :)

         Jaunākais sniegbaltīšu modes kliedziens! ---->

   Re, kā māk piesaistīt arī jaunākās paaudzes uzmanību! Manu jau arī! :)

Darmštates tirdziņš

                                      

                            

            Šajās brīvdienās devos uz Darmštati intereses vadīta - vai nu būs Ziemassvētku tirdziņā kaut kas citādāks nekā iepriekš jau redzēts? Nekādas atšķirības nebija, vienīgi vieta cita un arī cilvēku vairāk nekā miestiņos! Tirdziņā spēlēja arī salaveču roku, tā lai lustīgāk!

             Izrādās, mūsu Liepāja ar Darmštati ir sadraudzības pilsētas un šogad Liepājas amatnieki un uzņēmēji tika aicināti piedalīties andelē. Šoreiz nepalaimējās satikt, bet noteikti, ka kāds arī bija!

Aršetu izsauc Rātsnams

         Saņēmu zvanu no kādas kundzītes Rātsnamā. Turpmāk viņa man izsniegšot autobusa mēneškarti. Tā kā es vienmēr eju kājām, žēl, ka to naudu nedod uz rokas, nopirktu kūkas! :D Un vēl - man esot jāuzraksta atskaite par to, ko esmu šajā laikā sadarījusi. Ak vai! :))

Bībeles muzejā Frankfurtē

       Kad nu kaut kas interesants notiek, tad viss reizē. Šodien braucu lūkot jauno Bībeles muzeju Frankfurtē un vakarā darbinieku Deglīte. Laiks briesmīgs, rēgenšauers (traks lietus) apņem mani un nelaiž vaļā, bet, par laimi, Frankfurtē spīd saule. Jāsaka, ka muzejs ir ļoti moderns, diemžēl fotografēt gan neļāva. Padomājuši īpaši par programmu bērniem - informāciju var uztvert ne tikai no vizuālā materiāla un gida stāstījuma, bet arī aptaustīt un pasmaržot daļu eksponātu, kā arī klausīties īsus informatīvus fragmentiņus. Tā kā ar manu vārdu krājumu tik nopietnas tēmas vēl pagrūti saprast, tad man lieliski noder šāda veida izziņas materiāli.

Darbinieku Deglīte

         7. decembrī paredzēta darbinieku Eglīte. Prasu kolēģei, kā viņiem te ierasts uzvesties šādos pasākumos? Vai jādzied dziesmas, vai būs kaut kā artistiski jāiznesas? Viņa atteic, lai nesatraucos, jo viņi vienkārši sanākot kopā un... ĒDOT! :D Ak jā, kā es par to neiedomājos uzreiz!  :)

Kur ir mana lidmašīna?:)

          Pēdējās dienās lidmašīnas palikušas dzirdamākas un redzamākas...Vakar nevarēju aizmigt, jo "Zaķīšu pirtiņa" skanēja ausīs...Jā...Ziemeļi sauc...Dienas ir skaitītas! :)

Man bij' dziesmu vācelīte

        Joprojām dzīvojos arhīva bibliotēkā. Dodu vārdu katrai grāmatai, tas ir, rakstu inventāra numurus, fotografēju, lai vēlāk visu informāciju ievadītu muzeja krājuma uzskaites programmā MuseumPlus. Lai gan strādāju viena pati, priecājos, jo beidzot varu darba laikā uzdziedāt un ar sevi pajokot! :) Nu sanāk jau padziedāt arī no rītiem, kad eju pāri dzelzceļa tiltam uz darbu, bet tad ir cits repertuārs - līderos ir Maijas darba dziesma no filmas "Maija un Paija":

                                     "Man bij dzieeesmu, man dziesmu vācelīteeee, 

                                     sīkā lazdu krūmiņā, sīkā lazdu krūmiņājeee.

                                     Kad gribēju, kad gribēju, tad dziedāju,

                                     pa vienai, pa vienai lasīdama.." :))

http://www.youtube.com/watch?v=4f7OcOJPEkc 

Brīvprātīgo diena!!

         Izrādās, šodien ir internacionālā voluntieru diena! Sveiciens kolēģiem! :)

Kapitālā baltu meitene

          Uzzināju no latviešu voluntieres Leipcigā, ka tautskolā tiek piedāvāts latviešu valodas kurss, kuru pasniedz...lietuviete. Tā kā es savlaicīgi raugos nākotnē, aizrakstīju viņiem un apjautājos par iespējamo darba vietu. Izrādās - neviens uz šo kursu nebija pieteicies, tāpēc arī to vairāk nepiedāvās. Laikam nav tā ejošākā valoda! :)

          Kāds mans labs draugs, arī tālēs zilajās aizbraucis censonis, vienkāršiem vārdiem  par mani izteicās: “Tava intelektuālā kapacitāte nav transnacionāla vērtība, jo tavs cilvēkkapitāls atbilst tikai nācijas robežās, bet ne ārpus tās." :) Neatmetu cerību savu kapitālu ieguldīt baltu zemē! Jā!

Mīlīgā Miltenberga

    

    Atceļā no radio Primavera akcijas noslēguma pasākuma, apskatīju arī Miltenbergu un, protams, pabiju arī Weihnachtsmarkt! Ne-simetriskā arhitektūra mani uzrunā.

                                          

             Šādu sākumā biju iedomājusies savu Ašafenburgu. Diemžēl kara laikā viss tika iznīcināts. Bet vācieši, malači, nav sēdējuši rokas klēpī salikuši - dažu desmitgažu laikā uzcēluši visu no jauna!

             Vakariņas ēdu Grosheubach klosterī, kur mūki par mazām naudiņām piedāvā visu, par ko vēders var priecāties.

     
            

Laimes mestais auto

        Lokālais radio Primavera bija izsludinājis akciju - zvani, pareizi atbildi uz jautājumu un, iespējams, laimēsi auto! Biju akcijas noslēguma pasākumā un redzēju, kā dāma, kas iekliboja salonā, slēdza un atslēdza mašīnu!! Kāja kaput, bet tika pie jauna braucamā! :))

        Nezin kāpēc arī mani fotografēja, iespējams, būšu redzama vietējā laikrakstā! :)

     Atkārtoju vairākas reizes vārdu laimests un man iepatikās :D Laimes mestais! hehe