Frankfurtes skrāpīši

        Sestdien nokļuvu arī Frankfurtes Weihnachtsmarkt, ideja un glazūra tā pati kas Ašafenburgā, tikai milzīgos apmēros. Vecpilsētas šaurajās ieliņās pieplūst simtiem kārumnieku :D Šī nu bija tā lieliskā iespēja pabūt cilvēkos un sajusties kā siļķei mucā. Man tiešām patika un...pietika!! Bet visvairāk priecājos, ka tiku apskatīties Franku furti no augšas! Noteikti tur atgriezīšos!

Karstvīna un desiņu sezona - oficiāli atklāta

          "Un tur bija riekstu gaņģi un mandeļu gaņģi.." Bērnībā lasītais (K. Skalbe "Kaķīša dzirnavas") un redzētais bildēs nu ir ieguvis reālus apveidus. Pils laukumā ir atklāts 2011. gada Ziemassvētku tirdziņš. 

           Lai gan sākumā man bija neizprotama doma par pāragro svētku gaidīšanu, bet, kā novēroju, galvenie jau nav paši svētki, bet satikšanās ar draugiem svaigā gaisā, karstvīna dzeršana, dažādu nieku iepirkšana un PIEĒŠANĀS. Jā, jā, galvenais ir ēst karstās desas, kūkas (jo vairāk putukrējuma jo labāk), mandeles un riekstus 1000 dažādās glazūriņu variācijās, sacukurotus augļus, pankūkas (te tās smalki sauc - crepes), kastaņus, piparkūkas utt...Par manu ierasto sakāmo: "Es jau paēdu mājās", citi pasmejas un ar pieticīgo vēlmi tikai pagaršot es cauri netikšot. Prātā nāk atkal cita pasaka/šausmene, kur Ansīti un Grietiņu nobaro ar visiem pasaules labumiem... pirms...:D :D Jāatzīstas, ka, lai gan tirdziņā diiiiikti labi smaržo, tomēr nepamet sajūta, ka arī šajā pasakā kaut kas nav īsts.

Draudzenīte no Viduslaikiem

       Zvans pie mūsu dzīvokļa durvīm. Pie kaimiņienes atnākusi draudzene. Man piedāvā iesaistīties garīgās izaugsmes seminārā, kur es varēšot mainīties ar enerģijām un iegūt jaunu spēku no Visuma. Kad izdzirdu par dvēseles aizceļošanu, baisi paliek...Man likās, ka Viduslaiki ir beigušies, bet, kā izrādās, te pa kaktiem viss notiek pilnā sparā vēl joprojām. Paldies, es labāk pavadīšu laiku savā sabiedrībā.

Balto cimdiņu pieskāriens vēsturei

          Ordnung (kārtība). Uzvelku Džeksona baltos  darba cimdiņus un kārtoju sistēmā 20. gs. sākumposmā Berlīnē tapušās fotogrāfijas un atzīmēju noklīdušās. Tiešām interesanti paskatīties, kā cilvēki kādreiz lustējušies un cik ērmoti saģērbušies. Tooomēr tomēr... mode nāk atpakaļ!

Oda kopējamai mašīnai

            Lai izpildītu direktora doto uzdevumu, šodien tuvāk iepazinos ar kopējamo mašīnu. Jāsaka, ka manējā ir īpašs eksemplārs, jo pēc dotās komandas KOPĒT, tā iesaucas he heee! trešajā oktāvā. Izklausās tāpat kā pele priecātos!

Pasniedzēja - šuvēja

           Sprachkursā runājam par izglītības sistēmu Vācijā. Lai studētu šeit, ir nepieciešams C1  vācu valodas līmenis. Man ir A2. Viss skaidrs, jāpagaida! :D

        Man interesē, kādas skolas ir pabeigusi mūsu pasniedzēja, jo, lai gan viņa ir jauka, es jūtu, ka viņa īsti neizjūt kā izskaidrot citiem radušās neskaidrības. Izrādās - viņa ir pabeigusi šuvēju skolu un izgājusi kaut kādus sestdienu kursus tautskolā! Un par privātstundu vācu valodā prasa 20 eiro. Ja es būtu piedzimusi Vācijā, tad ar savu izglītību jau tagad varētu būt pamatskolas direktore! :D

         

Gudra pīle

       12. novemberis, joprojām Vircburgā! Visi kopā dodamies apskatīt pili, kas pa gabalu ir skaista, bet tuvumā nav tik iespaidīga kā mana Ašen bašenē!

 

         Pa ceļam iemācos daudzus jaunus vārdus spāniski un arī spāņi papildina savu leksiku latviešu valodā! Rubens iemācās - gudrs un pīle. Es gan iesaku tos neteikt kombinācijā gudra pīle, lai atstātu iespaidu uz kādu dāmīti, kad viņš ciemosies Latvijā. Rezultāts varētu būt neparedzams! :D

Rezidence

     
          Vakariņās uzstājās spāņi, gatavojot savu tradicionālo omleti, tapas un uzjaucot sangriju ar augļiem. Kopumā bijām 14 jaunieši no visas Eiropas. Lieliski izdevušās brīvdienas!

11.11.11. Vircburgā

       Beidzot nolēmu aizbraukt ciemos pie abiem Vircburgas voluntieriem, ar kuriem iepazinos Berlīnes seminārā. Tā kā transports te ir traki dārgs, nolēmu izmēģināt mitfahrergelegenheit! Jā, normāls vārds, vai ne! :D Tas nozīmē, ka varu internetā atrast cilvēkus, kas vai nu ar savu mašīnu vai arī Bavārijas brīvdienu biļeti vilcienam, dodas tajā pašā virzienā un man sanāk maksāt 3 vai 4 reizes lētāk, tātad esmu līdzbraucējs un abām pusēm ir izdevīgi.

       Tomēr nācās arī pastresot. Sarunātais līdzbraucējs teica, ka viņu varēšot atpazīt pēc īsajiem, melnajiem matiem. Stāvu uz perona un redzu, ka apkārt ir milzum daudz cilvēku ar tādiem matiem! :D Līdz vilciena atiešanai palikušas 4 minūtes, līdzbraucēju sazvanīt arī nevar, jo telefons izslēgts...Pēdējā brīdī viņš pieslēdzās, kad mani nervi jau grasījās atslēgties, jo kaut kā negribējās apkrautai ar mantām palikt Ašen bašenē un gaidīt nākamo vilcienu un maksāt pilno cenu. ICE vilcieni ir ļoti ātri, fix un fertig, nogādā mani Vircburgā.

        Atkalredzēšanās prieks ar Paulu, Kventinu un spāni Rubenu! Vēlāk ķīniešu ēstuvē mums pievienojās arī 2 angļi, no kuru izrunas gan neko nevarēja saprast! Visi aizgājām uz knaipi, vienu no krodziņiem, kur iet pasēdēt studenti. Vispār es neizprotu, kāpēc salikumu "aizejam kopā pasēdēt" uzskata par izklaidi, jo tā ir tikai pasīva sēdēšana, iedzeršana un muldēšana :D Knaipes pasēdēšanu nomainījām uz karaokes klubu. Arī šāda izklaide nav domāta man, jo neesmu gatava savu brīvo laiku pavadīt klausoties citu šķībajā zāģēšanā.  Madre mia! Ja nu nav dots - tad nav! Man arī patīk dziedāt, bet skatuve lai paliek tiem, kas to patiešām labi prot! :)

       

Pašai savs dialekts

        Optikas veikalā vēlos uzzināt, cik maksā lēcas. Optiķis jautā, no kuras Vācijas pilsētas es esmu! Nevar būt, ka manu latvisko pirmās zilbes uzsvaru noturēja par vācu valodas dialektu! :D Mega kompliments! Tad nu izrunājāmies krustu šķēršu un beigās man lēcu pāri iedeva par velti! Jā, tā vienkārši, lai izmēģinu! Un tas viss par manu saldo mēli! :D Dikti priecājos par sevi! hehe

Hanau vēstures muzejs un brāļi Grimmi

                                Schloss Philippsruhe

           Kārtējā nedēļas nogale pienākuse un ļoti gribas tikt ārā no Ašafenburgas. Jau esmu tik tālu, ka varu skaitīt pantiņus no dziesmas - "stabs, stabs, koks, koks, žogs, žogs.." :D  Arī mājošana pilī var palikt par ikdienu, tāpēc laikus jāmeklē cita pils! :))

          Sestdien biju Hanau vēstures muzejā - Filipa pilī, kas celta no 1701. - 1712. gadam kā pirmā Baroka stila pils Vācijā pēc franču parauga . Ekspozīcijās redzamas Baroka ciku-cakas un neliels ieskats pilsētas papīrteātra vēsturē.

      Izrādās, brāļi Grimmi ir dzimuši Hanau! Te nu arī rātsnama priekšā tie vēl sēž un raksta pasakas.

Pirmais Weihnachtsmarkt !

        Aizbraucu kopā ar vēl vienu latviešu dāmu un viņas vīru - īstenu bavārieti uz netālo Winterbach ciematu.  Lai gan ārā ap +17 grādiem, ir jau pirmie čaklīši, kas atvēruši Weihnachtsmarkt (Ziemassvētku tirdziņu).  Te Z-svētku tirdziņi ir kā nacionālais sporta veids. Sliņķi var iegādāties dažādus ar Ziemassvētku tematiku saistītus nieciņus, nu neko tādu, ko es latviete, dzimuse rokdarbniece, nespētu uzkriņģeļot. Tikai te šīs lietiņas maksā četrreiz dārgāk nekā pie mums, jo šeit roku darbu īpaši novērtē.

        Mums dod kūkas par brīvu!! :D Es saku, ka das ist zu viel un es tomēr gribu arī vīru dabūt, nevis brangi nobaroties, uz ko man atbild, lai es apskatoties apkārt par -sievām tikušas apaļās. Man esot jāēd vairāk un man atnes vēl! Es taču nevarēšu savā pilī pa durvīm tikt iekšā, ja turpināšu kūku maratonu. Man atgādina, ka ir taču arī vārti, atdarīšot tos! :D

 Un vēl man visu laiku atgādina, ka esam Vācija un šeit ēd daudz. Noprovēšana taču neko nemaksā!

 Großheubach ciemā ir Engelberg klosteris, kur mūki pārdod vīnu un gatavo ēdienus tūristiem, bet šoreiz viņi bija paņēmuši brīvdienas. Tā kā klosteris atrodas kalngalā, acīm paveras apskates cienīga ainava.

Izsauksim rūķīšus?

           Mana kaimiņiene ir atgriezusies pēc četrām prombūtnes dienām. Prasu, kāds ir mirdzošo acu iemesls. Izrādās- atradusi domubiedru grupu kādā mazpilsētas novārtē,  kur, sēžot karsto akmeņu aplī, dziedājuši mantras un saukuši garus. Esot bijusi milzīga enerģijas apmaiņa (šis stāsts atgādina manu bērnību, kad no dzirdētā par pīķa dāmas un rūķīšu izsaukšanu, vien baisi metās ap dūšu). Lai neizrādītu manā prātā tobrīd skanošo „ārprāts, kas dzīvo manā blakus istabā??“, pajautāju, vai tad ar izdevās sasaukt kādu? :D

          Jau iepriekš biju pamanījusi, ka aizsienas valstībā tiek dedzinātas sveces, kūpināts vīraks un skandināta atbilstīga monotona mūzika, tā ka sienas dreb. Sarunas ar sevi un atbilžu meklēšana. Katram savs veids kā risināt iekšējā haosa vienādojumus! :) Es tomēr palikšu pie tautasdziesmu dziedāšanas!

        Un šovakar kas jauns repertuārā – krišnaītu mūzika...:)

Putekļu terapija

         Pēdējās divas dienas esmu pavadījusi pagājušā gadsimta putekļos Dabaszinātņu muzejā un pilsētas arhīvā. Inventarizēju grāmatas un dažādu laikposmu populārākās alus etiķetes, tapešu rakstu paraugus, kas iegūluši ārkārtīgi noputējušās mapītēs.

           Atradu arī saistošu lasāmvielu - maģisko vēstuļu rokasgrāmatu. Nu ko, saturieties, es papildināšu savas raganiskās zināšanas! :))

 

Siltais rudens

      Lai gan laika ziņās no rīta solīja tikai +9 grādus, tomēr ārā bija 100 % vasara, 20 grādu!!

Dažas bildes ar skatiem no mana dzīvokļa loga...

 

...un ejot uz Pompy! :)

Atvērto durvju diena pilsētas teātrī

            Svētdienā ir atvērto durvju diena pilsētas teātrī. Kādu laiku tas bija slēgts, jo noritēja atjaunošanas darbi.  Tad nu pagodināju 200 gadus seno teijāteri ar savu klātbūtni. Lai gan par izrāžu cenām mans maks nepriecājas (stāvvieta vien maksā 9 eiro tālākajā stūrī), tomēr būs jānoziedo mākslas vārdā kādu reizi.