Un tā diena bija pienākuse - 20. decembra rīts, kad jādodas mājās! Īstajās mājās! Interesanti, ka līdz tam brīdim sniegs nevīžoja uzsnigt, bet, kad man jāizkustas no Ašafenburgas, tas sadomājis visus aplaimot jau no paša rīta! :)
Kolēģis, vedot mani uz Frankfurtes lidostu, pagrieza skaļāk radio, jo visus brīdināja, ka daudzi lidmašīnu reisi ir atcelti negaidītā sniega dēļ! Lai gan pēc šīs ziņas mans mājāsbraukšanas smaids nedaudz pierima, negribēju ticēt, ka vācieši nespēs ar šo dabas KATASTROFU cīnīties!
Bija sajūta, ka es esmu atgriezusies pēc ļoti garas dienas Rīgā. Un cik patīkami, ka varēju izteikt visus gramatiskos laikus tik grūtajā latviešu valodā pat īpaši nepiedomājot! :)
Šogad piparkūkas garšo īpaši...
nu kā tad Jums, Arita, nav neviena jauna ieraksta? Esat slinka palikusi?
AtbildētDzēstSlinkumu savā mājā pār slieksni nelaižu! :)
Dzēst