Vakar pie mums atbrauca viena poļu voluntiere, ar kuru Judita iepazinās savā pirmajā seminārā. Viņai ļoti interesants projekts - var ceļot pa visu Vāciju, dažādās pilsētās piedalīties voluntieru semināru rīkošanā. Sākumā runājām vāciski, bet, tā kā viņa labi māk arī spāniski, tad bieži "pārslēdza" valodas. Kaut ko es arī varēju saprast.
Vakarā vēl mums trijām pievienojās 18 gadīgā francūziete Kamilla, kura strādā skolā, (6 km no Ašafenburgas) un viņas kolēģis. Mums izvērtās interesanta saruna par ēšanas paradumiem. Mana sapratne par to, kas ir ēdams un garšīgs pilnībā sakrita ar polietes versiju, jo viņa vienkārši dzīvo tuvāk manam galam - tātad ēdienkarte tā pati. Es atceros, ka spāniete jau pirmajā dienā ierodoties, teica, ka ēdot visu. Es par to "visu" necentos uzzināt vairāk, vienkārši pieņēmu, ka nav izlepusi meitene. Tātad vakar viņa centās iestāstīt, ka ir pavisam normāli ēst gliemežus! :D Nu jā, es to pieņemu, ka kāds tos var arī ēst, bet es gan nevienam neuzspiežu savu viedokli par to, kas labs vai...atstājams tikai francūžiem :D Vizualizēju Juditas stāstu par to, kā viņi, bērni, savā lauku ciemā ir modušies 5 no rīta, lai ietu lasīt gliemežus. Nogājuši bez maz vai 20 km kājām (šo skaitli es norakstu uz vēlmi stāstu paspilgtināt!!:) un pielasījuši... kudiii....nezin, cik ,bet ļooooti daudz kg gliemežu! Un tad tie salikti ūdenī un mazgāti vairākas reizes, pēc tam iebērti tīklā, kas pakarināts tā augstāk, jo bijis jāgaida, kamēr gliemežiem iztecēs visi nevajadzīgie šķidrumi. Kad tie jau tikuši pagatavoti... vai, ku' labi, tik garšīgi un savāktais daudzums pietiek visai ziemai! :D Kā zināms, arī francūžiem gliemju ēšanas ir svēta lieta. Man jau agrāk bija aizdomas, ka franču valodas veidošanos ietekmējusi gliemežu ēšana - vēl šobaltdien viņiem ir problēmas izrunāt normālu "R", sajūta, ka kaut kas ieķēries kaklā un visu laiku ir jāRīstās! :D
Judita vēl stāstīja, ka esot ēdusi arī ceptus sienāžus un visu, visu, kas atrodas vistiņās un cālīšos, arī asinis nesmādējot. Tā jau ir, lauku sētā dzīvojot, jāizmanto visu, ko var iegūt no čiepstētājiem, blējējiem utt...
Pēc pasēdēšanas viss bariņš aizgāja... vai ir vēl jautājumi, kur?? Protams, ka uz bāru! :D Jā, es izvēlējos palikt savā voluntieres privātnumuriņā un izgulēties, tas man ir svarīgāk par visiem bāriem! Man nākamajā dienā paredzēta pasēdēšanas ar kolēģiem dārzā, ceru, ka nebūs jāēd gliemeži un vakarā ar vācu draudzeni Aleksu iesim uz teātri, programmā "Tartifs". :)
