Beidzot nolēmu aizbraukt ciemos pie abiem Vircburgas voluntieriem, ar kuriem iepazinos Berlīnes seminārā. Tā kā transports te ir traki dārgs, nolēmu izmēģināt mitfahrergelegenheit! Jā, normāls vārds, vai ne! :D Tas nozīmē, ka varu internetā atrast cilvēkus, kas vai nu ar savu mašīnu vai arī Bavārijas brīvdienu biļeti vilcienam, dodas tajā pašā virzienā un man sanāk maksāt 3 vai 4 reizes lētāk, tātad esmu līdzbraucējs un abām pusēm ir izdevīgi.
Tomēr nācās arī pastresot. Sarunātais līdzbraucējs teica, ka viņu varēšot atpazīt pēc īsajiem, melnajiem matiem. Stāvu uz perona un redzu, ka apkārt ir milzum daudz cilvēku ar tādiem matiem! :D Līdz vilciena atiešanai palikušas 4 minūtes, līdzbraucēju sazvanīt arī nevar, jo telefons izslēgts...Pēdējā brīdī viņš pieslēdzās, kad mani nervi jau grasījās atslēgties, jo kaut kā negribējās apkrautai ar mantām palikt Ašen bašenē un gaidīt nākamo vilcienu un maksāt pilno cenu. ICE vilcieni ir ļoti ātri, fix un fertig, nogādā mani Vircburgā.
Atkalredzēšanās prieks ar Paulu, Kventinu un spāni Rubenu! Vēlāk ķīniešu ēstuvē mums pievienojās arī 2 angļi, no kuru izrunas gan neko nevarēja saprast! Visi aizgājām uz knaipi, vienu no krodziņiem, kur iet pasēdēt studenti. Vispār es neizprotu, kāpēc salikumu "aizejam kopā pasēdēt" uzskata par izklaidi, jo tā ir tikai pasīva sēdēšana, iedzeršana un muldēšana :D Knaipes pasēdēšanu nomainījām uz karaokes klubu. Arī šāda izklaide nav domāta man, jo neesmu gatava savu brīvo laiku pavadīt klausoties citu šķībajā zāģēšanā. Madre mia! Ja nu nav dots - tad nav! Man arī patīk dziedāt, bet skatuve lai paliek tiem, kas to patiešām labi prot! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru