Mana kaimiņiene ir atgriezusies pēc četrām prombūtnes dienām. Prasu, kāds ir mirdzošo acu iemesls. Izrādās- atradusi domubiedru grupu kādā mazpilsētas novārtē, kur, sēžot karsto akmeņu aplī, dziedājuši mantras un saukuši garus. Esot bijusi milzīga enerģijas apmaiņa (šis stāsts atgādina manu bērnību, kad no dzirdētā par pīķa dāmas un rūķīšu izsaukšanu, vien baisi metās ap dūšu). Lai neizrādītu manā prātā tobrīd skanošo „ārprāts, kas dzīvo manā blakus istabā??“, pajautāju, vai tad ar izdevās sasaukt kādu? :D
Jau iepriekš biju pamanījusi, ka aizsienas valstībā tiek dedzinātas sveces, kūpināts vīraks un skandināta atbilstīga monotona mūzika, tā ka sienas dreb. Sarunas ar sevi un atbilžu meklēšana. Katram savs veids kā risināt iekšējā haosa vienādojumus! :) Es tomēr palikšu pie tautasdziesmu dziedāšanas!
Un šovakar kas jauns repertuārā – krišnaītu mūzika...:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru