Beidzot man ir paziņa - vāciete, ar kuru mums ir kopīgas intereses un galvenais, esam vienā vecumā (jaunumā?) :) Viņa man prasa, kādi man liekas vācieši? Es vēl nevaru atbildēt, jo tuvāk pazīstu tikai dažus vietējos, tāpēc nevaru vispārināt. Bet vienu lietu gan esmu ievērojusi, kas mani tracina - viņi var mierīgi apstāties intensīvas gājēju plūsmas vidū un sākt pļāpāt, vai arī pēkšņi apstāties, apmesties otrādi un nākt tieši virsū. Pilnīgi vienalga, ka apkārt ir arī citi cilvēki. Otra lieta - uzskats, ka vācieši ir ļoti pedantiski, ir tikai stereotips. (vismaz pēc manas pieredzes). Protams, cilvēki ir dažādi un arī vāciešu vidū ir ļautiņi, kas vienmēr kavē.
Vāciete paslavē manas vācu valodas zināšanas, uz ko es ierastajā latvietes garā atmetu ar roku un saku- eh, ko nu, ko nu, man vēl daudz jāmācās...Latvijā jau komplimentus nenākas bieži dzirdēt, tāpēc tos bieži vien uztveram rezervēti vai arī meklējam veco labo - ko Tev no manis vajag, ka tagad te komplimentē? :D Es gan nekautrējos, saku, ja man kaut kas patīk, vienalga, ko par manu nodomās! Pavisam noteikti uzlabošu kādam garīgo, un galvenais - tas taču neko nemaksā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru