otrdiena, 2012. gada 28. februāris

Brīnumi valodu kursos

         Šodien sāku nākamo līmeni valodu kursos jaunā grupā. Kopā esam 15 cilvēki, 6 jau zināmi, bet pārējie sveši. Vistālāk ceļojušas dāmas no Indijas, Jamaikas, Brazīlijas un Namībijas. Katrs iepazīstinājām ar sevi un parādījām kartē, no kuras valsts esam. Visi manāmi bija šokā, kad sieviete no Namībijas meklēja savu valsti Ziemeļamerikā un nezināja, kur atrodas Āfrika! Jā, arī šādi gadījumi te nav retums. Iepriekšējā  kursā mūsu grupai pievienojās sieviete no Filipīnām, kas Vācijā dzīvo jau 6 gadus, ir precējusies ar vācieti, ir divu bērnu māmiņa. Diemžēl viņa nevarēja mācības uzsākt, jo neprata ne lasīt, ne rakstīt. Vispār lielais vairākums tālajās ārzemēs (no Vācijas skatpunkta raugoties), parasti Āzijā sameklēto sievu, ir izdevīgs darba spēks un arī muti nepalaiž, jo...nemāk valodu.  Ja palaimējas, viņas izcīna sev tiesības apgūt valodu un socializēties, bet tas jau ir bīstami. Nedod dies', iemācīsies tik labi, ka vēl atradīs darbu citur un kļūs patstāvīgas. Bet pārsvarā jau viņas ir laimīgas par visām labākas dzīves "iespējām", jo, protams, nevar salīdzināt dzīvošanu nabadzībā savā zemē ar "laimīgo lozi", tiekot pie vīra Vācijā.
           Man kārtējo reizi prasīja, ko es daru pilī, uz ko es kārtējo reizi atbildēju, ka esmu princese! Izrādās, viena sieviete patiešām noticēja, ka es esmu princese! :D Prasa, vai manā zemē ir arī karalis? Nu jā, šajā pasaulē jau ir daudz brīnumu, mazums, ka kaut kur nezināmā mazā valstī varētu būt monarhija!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru