Beidzot pie manis atbrauca ciemiņi - Vircburgas voluntieris ar vēl kādu vācieti, kurš kādreiz dzīvojis Ašafenburgā. Kompānija manā vecumā un divi puiši uzreiz - jāatzīst, tas šeit ir ārkārtīgi liels retums! :D Un kā smieties arī esmu aizmirsusi - dzīvojot gadu šeit arī mana smiešanās maniere ir mainījusies. Dažreiz jau esmu nogurusi sevi uzjautrināt, jo nav jau daudz cilvēku, kas saprastu 3. līmeņa ironiju! :)
Vācietis, izrādās, ir bijis Latvijā, jo viņa attāli senči ir no mūsu brīnumzemes. Teica gan, ka nenieka neesot varējis saprast no mūsu valodas, bet tas ir labi, izjūtu pārākumu, ka man tāda reta valoda un neviens šeit apkārt to nesaprot! :))
Vācietis, izrādās, ir bijis Latvijā, jo viņa attāli senči ir no mūsu brīnumzemes. Teica gan, ka nenieka neesot varējis saprast no mūsu valodas, bet tas ir labi, izjūtu pārākumu, ka man tāda reta valoda un neviens šeit apkārt to nesaprot! :))
Izstaigājām manas jau ierastās takas un aizbraucām uz 2 km netālo Park Schönbusch (vecākais un lielākais angļu stilā veidotais parks Vācijā), kur puiši izdomāja noīrēt laiviņu un pavizināties ezerā. Vislabākais moments, kad abi laivinieki ezera vidū nolika airus un teica: "Un tagad airēsi TU!" Vai man dieniņ, cik lieliska iespēja izgāzties, bet viss beidzās ar veiksmīgu laivas nonākšanu krastā manā vadībā (un, protams, visi pasažieri sausi :D ).
Vēl šajā parkā ir brīvdabas labirints, kura ejās uz brīdī pazuda arī mani ciemiņi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru