Volksfest

              No 15. -25. jūnijam Ašafenburgā norisinājās Volksfest. Biju domājusi, ka šie svētki tautiskā garā un beidzot varēšu vairāk kaut ko uzzināt par vietējām tradīcijām, bet izrādījās, ka svētku laukumu piepildīja atrakcijas un pārdotuves, kurās varēja iegādāties jau Ziemassvētku tirdziņos manītos cukurotos brīnumus.
       Kolēģi man ieteica pamēģināt kādu no tradicionālajiem saldajiem ēdieniem (Dampfnudeln), jo ēdienkartes piedāvājumā mazākā vienība, ko varēja izvēlēties, bija pusvista ar sausu maizi, kas tāpat man būtu par daudz, tāpēc piekritu nogaršot ko mazāku. Protams, rezultātā neko diži mazāku es nesaņēmu - tika atnesta milzīga rauga mīklas pika (pusjēls, neizcepts maizes kunkulis) ārkārtīgi nesaldā, bet treknā vaniļas mērcē un virsū vēl zemeņu zafte!!

             Tas man bija milzīgs pārbaudījums, tiku tikai līdz pusei, tālāk nejaudāju..:D Man jau teica, ka ar šādu ēšanu/neēšanu mani pašu nodevēs par Dampfnūdeli! :D Nu drīzāk es tāda paliktu, ja katru reizi tiešām pakļautos aicinājumam - nu bet...mēs taču esam Vācijā, Tev IR das und das und das... jāpagaršo! :)

   

          Mani kolēģi jau smējās, ka līdz Ziemassvētkiem nav nemaz tik tālu un laicīgi jāsāk tiem gatavoties. Tradicionālos svētku cepumiņus vācieši sāk cept jau septembrī! 

        Vispār vāciešiem ir daudz ar dažādiem svētkiem saistīto brīvo dienu. Kā vieni svētki beidzas, notiek gatavošanās nākamajiem. Tas varbūt nav slikti, bet es, gribot negribot, esmu pieradusi pie Latvijas atceres dienu režīma. Kad es saskaitītu visas brīvdienas šeit un parādītu vietējiem, tad viņi vairs nevarētu apgalvot, ka ļoooooti daudz strādā.