"Keine Ahnung" seminārs Berlīnē

         Beidzot tiku ārā no Ašenbašen pilsētas! Vienīgais, par ko raizējos bija 8 minūšu īsais pārsēšanās laiks no viena vilciena otrā, bet ņēmu kājas un bailes pār pleciem un rikšoju, cik ātri spēju! Protams, neiztikt bez starpgadījumiem - kontroliere prasīja kaut kādu braukšanas karti, kuras man, protams, nebija (vispār jau bija paredzēta, bet pedantiskie vācieši tā arī laikā man to neatsūtīja). Izlikos, ka es nesaprotu un teicu, lai zvana manai organizācijai, kas pirka biļeti. Uzzinājusi, ka esmu tālu braukusi, kontroliere mani palaida, bet teica, ka atpakaļ braucot gan būšot Probleme! :D

        Mans vilciens ieradās ar kavēšanos, jo vandāļi sadomājuši nozagt tieši tās sliedes, pa kurām ripo mans vilcieniņš! hehe

         Stacijā biju sarunājusi satikties vēl ar diviem voluntieriem - francūzi un spānieti no Vircburgas. Semināra māju meklējām kopā. Izrādās, ka tā ir ārpus pilsētas, cauri mežam, pie upes. Kā man vienmēr izdodas nokļūt mazapdzīvotās vietās :D

                                                                         Trakā latviete!

          Kopā esam 23 jaunieši no Eiropas (un ne tikai). Divas latvietes, spāņi, ungāri, itālis, čehiete, krievi, turks, francūzis, dāniete, serbiete, poliete. Visiem jauniešiem kopīga viena iezīme - vēlme atrast darbu savā valstī.

          Tā kā biju izslāpusi pēc smiekliem, smējos ne pa jokam! Daži man vaicā, vai visi latvieši ir tik traki? :) Nav jau nav, es esmu īpašs gadījums!

         Izspēlējam dažādas iepazīšanas spēles. Stāstam arī par sevi. Man ar turku sakrīt domāšana, arī viņš tic Nature Power. Stāstu pārējiem, ka es respektēju ikvienu reliģiju, bet manī valda senā latvieša gars, kam saule, ūdens, Pērkons, akmens ir pamats pasaules izprašanai. Lai pārējie domā ko grib!

           Pamatā sarunas notiek vāciski, bet izlīdzamies ar Džingliš :) (English + German)   

  

                                                                         Konfliktējām

          Visgrūtāk gāja ar uzdevumu, kad bija jāizspēlē konfliktu situācijas. Es gan sākumā negribēju plašāk runāt par savu darba meklēšanas pieredzi, bet pārējiem tā šķita gana aizraujoša, tāpēc palikām pie tās.

                                                           Kāpēc es esmu Eiropai pievilcīga?
          Seminārā viesojās dāma no Nacionālās aģentūras. Mums bija iespēja uzdot visus interesējošos jautājumus un es, protams, spēru ārā - interesanti, kāpēc Eiropa mūsos iegulda tik daudz līdzekļu, ko tas dod? Ideja ir par tolerantu Eiropu bez kariem. Mums tiek dota iespēja mācīties citu valodu, iegūt jaunas kompetences. Labi, lai nu tā būtu!

                        Hola, que pasa? (sveiki, kas noticis?)

         Brīnos, ka man ir daudz kā kopīga ar spānieti. Un viņas domāšanā ļoti bieži izpaužas latviskums. Esmu iemācījusies arī svarīgākos vārdus spāņu valodā - Sveiki! Kas noticis? Apklusti! Klusums! Ļoti labi! Paradīze!  :D
          Spāniete spēlē ģitāru un mēs dziedam. Mums diiiiikti patīk 80'to gadu mūzika. Izdomājām uzrīkot ballīti ar spāņu mūziku no 80'tajiem! :)

        Mana vēsture, tava vēsture

      Pašai priekš sevis visnozīmīgākā diena seminārā bija, kad stāstījām par svarīgiem notikumiem, kas ietekmējuši mūsu ģimenes. Kā jau daudzas latviešu ģimenes, arī manu skāra izsūtīšana uz Sibīriju. Šī bija iespēja pārējiem Eiropas jauniešiem pastāstīt par manu vecvecāku un viņu līdzpaņemtā Latvijas karoga ceļu uz Krieviju. Visas seminārā pavadītās dienas stāstīju par Latviju un skaidroju, ka Lietuva un Latvija nav viens un tas pats. Daži jautāja, vai Latvija atrodas blakus Krievijai? Uz ko es atbildēju- nē, Krievija atrodas blakus Latvijai. Jā! :)

                                                             Dzīvosim zaļi !

           Paredzētās ekskursijas vietā, kāds no Berlīnes jauniešiem mums stāsta par globalizāciju, kas gan vairāk izklausās pēc antiglobālistu uzvaras sauciena! Bīstamā patērētāju sabiedrība. Pēc tam arī vakarā seminārā tiek turpināta šī tēma. Kā mūsu planētu varētu padarīt labāku? Bla bla bla...Kamēr ir rūpnīcas un tiek celtas jaunas, ir neiespējami to radīto postu kompensēt ar dzīvošanu naturālajās saimniecībās. Cik cilvēku iepērkas lielveikalos, ar kādām mašīnām brauc un cik lieli ir atkritumi kalni pie māju stūriem? Es esmu ironiska un saku, ka tad jau ir jāmirst nost, lai nebūtu problēmu! Man iesaka būt pozitīvākai. Es esmu, bet neaizmirstu būt arī reāliste. Tātad ideālā recepte labākai dzīvei - dzīvo savā zemē, audzē dārzā bumbuļus, šķiro atkritumus, izmet TV un vislabāk būtu, ja elektrību atslēgtu vispār... :D

         Ātrā skrējienā paspējām apskatīt Brandenburgas vārtus un tieši tajā dienā notika arī demonstrācija. Spāniete ir gatava cīnīties par demokrātiju, tāpēc idejas vārdā gribēja tur būt. 

        Kopumā varu teikt, ka galvenais ieguvums no šī semināra bija iegūtie kontakti. Lielākoties jutos garlaikota ar nemitīgajām spēlēm un pļāpām par neko. Būtu devuši vairāk laika mums pašiem savā starpā sapazīties un runāt, kas jau būtībā arī bija galvenais mērķis, kāpēc seminārs tika rīkots.