Izstaigāju beļģu zemi

           Negaidīti kolēģe izteica lielisku piedāvājumu aizlaist uz Beļģiju un es piekritu. Pirmo vakaru pavadījām Brigē, nelielā pilsētiņā ar lieliskiem vecpilsētas skatiem. Diēta pēc pilnas programmas: beļģu vafeles, eļļā apceptie kartupelīši...Lai gan izslavētā beļģu šokolādes smarža vietām jūtama, tomēr nākas piekrist iepriekš dzirdētajam, ka šeit kaut kas nav kārtībā ar kanalizācijas sistēmu, jo ar tās esamību brīdi pa brīdim nākas sastapties.

           

         Gaidot izbraucienu ar laiviņu, izdzirdu dzimto valodiņu. Priekā apsēžos latviešu pārim blakus un jokoju, ka gribētu parunāt latviski, lai neaizmirstu valodu, uz ko sieviete atbildēja, ka es jau varot runāt, ja gribot!! Nav jau pirmā reize, kad sastopos ar lielisko attieksmi tieši no latviešiem.

        Apskatījām arī Genti un Antverpeni. Jāatzīstas, ka pēc 100 % īstenotās kultūras programmas, visas dižākās baznīcas ir sajukušas un vairs neraisa apetīti tās vēl skatīt vaigā. 

        Beļģijā ir jāuzmanās no traki drosmīgajiem riteņbraucējiem, toties dabai draudzīgs braucamrīks!

        Lai kādus arhitektūras šedevrus cilvēks būtu sabūvējis apkārtnes pilsētelēs, tomēr nekas nespēj aizēnot dabas plašumu. Jūra, kas ir tikai 20 km braucienā no Briges, raisīja māju sajūtu. Cik labi būt vasarā!

           Mūsu ceļi ar kolēģi šķīrās Briselē, kur tālāk pasauli devos izpētīt viena pati. Ļoti dārga pilsēta! Normālu ēdienu lētāk par padsmit eiro atrast nevar.
Cilvēku jūra apkārt, nav kur adatai pat nokrist!

        Esmu sevī atklājusi izteiktas neorientēšanās spējas skatīt pareizi karti un doties pareizajā virzienā. Ja ir divas iespējas, es noteikti izvēlēšos nepareizo. Nedaudz jau sāku ķert kreņķi, kad sāka satumst, bet  es vēl ceturto reizi šķērsoju pieblīvēto vecpilsētas laukumu un nevarēju atrast īsto metro pieturu. Vadātājs bija mans pavadonis, par ko, protams, nepriecājos.


         Toties otrā rītā viss, kas iepriekšējā vakarā šķita neizprotams, nu bija skaidrs. Izbraukājos ar metro šurpu turpu (jā, jā, pat ar pārsēšanos! :D)! Esmu rītu cilvēks un blondīne. Tātad ar mani vislabāk runāt no rītiem, ja ir vēlme sagaidīt saprašanu! :D

         

         Tā kā pēdējā laikā esmu novērojusi savu interesi apskatīt pilsētas no augšas, aizbraucu  uz Atom (skatīt bildē).

              Man kā mūzikas skolu pārcietušai dvēselei, gribējās apskatīt arī mūzikas instrumentu muzeju Briselē. Taustiņmīļiem iesaku 3. stāvu. Tur sakopoti lieliskākie klimperēšanas instrumenti. Kā piemēram šis, ar raibajiem taustiņiem------->

                Briseles vecpilsētā ir šokolādes muzejs, kur gan neko jaunu neuzzināju.

Šokolādes muzejā

         

          Garo un intensīvo pastaigu starplaikos, atliek man uz brīdi apstāties, kad kāds no arābveidīgajiem jau ir man pie sāniem un grib iepazīties. Trakākais, ka pat ignorēšana un don't understand  izteikšana, viņiem ir kā pīlei ūdens un viņi prom neiet. Saprotu, ka izskatos naiva blondīne, bet tā jau tikai maska! :D

           Atpakaļ uz Ašafenburgu bija jābrauc ar vilcienu no Briseles. Vislielākais murgs ir atrast pareizo vilcienu. No 12 sastaptajiem cilvēkiem stacijā, neviens nesaprata, kur ir mana dzelzs kariete. Tātad atļaujos domāt, ka šoreiz mana matu krāsa nav pie vainas. Vienīgi biļešu kasē negribīgi man pasaka, kur jāiet.

Cik labi atgriezties Ašenbašen pilsētā, kur pat nakts laikā nu zinu, uz kuru pusi ir māja!