Kā jau ierasts, ja kāds brauciens ir ieplānots jau labu laiku iepriekš, paredzētajā dienā ir ļoti slikts laiks. Tā bija arī šoreiz, kad braucām ar kolēģiem uz Ģermāņu nacionālo muzeju Nirnbergā.
Es gan sākumā nebiju sajūsmā, ka atkal jābrauc diezgan ilgi ar reģionālo bāni (2,5 stundas) tikai tāpēc, lai apskatītu kādu izstādi un pilsētas apskatei nemaz nav ieplānots laiks, bet beigās biju ļoooti patīkami pārsteigta un guvu varenus iespaidus. Tātad - mūsu mērķis pēdējo 40 gadu lielākā Albrehta Dīrera agrīno darbu izstāde (Der frühe Dürer). Dīrers tiek uzskatīts par Renesanses nozīmīgāko mākslas meistaru Vācijā.
Slavenāko mākslinieka pašportretu redzēju Minhenes vecajā Pinakotēkā, bet arī šeit netrūka citu visā pasaulē zināmu Dīrera mākslasdarbu. Pēc vairāk nekā 2 stundu aktīvas iedziļināšanās Dīrera darbos, mans domājamais aparāts signalizēja - tā var nogurt tikai no mākslas :D, tomēr es noteikti gribētu tur atgriezties un vēlreiz kārtīgi visu apskatīt.
Pēc izstādes devāmies ātrajā pilsētas apskatē. Un kad kolēģes padzirdēja, ka neesmu vēl ēdusi Nirnbergas desiņas, bija jāpagaršo arī tās! Desiņas kā desiņas, galvenais, ka nebija nīlzirga porcija! :)
Nepiekrītu tiem, kuri saka, ka visas pilsētas Vācijā jau būtībā ir vienādas! Katra ar kaut ko atšķiras un tas mani fascinē.
Nepiekrītu tiem, kuri saka, ka visas pilsētas Vācijā jau būtībā ir vienādas! Katra ar kaut ko atšķiras un tas mani fascinē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru