svētdiena, 2012. gada 15. jūlijs

Kā man čābīgi sanāca...

           Vakar tiešā nozīmē uz ielas dabūju pa galvu! Jā! Vienkārši tā! Stāvēju pašā pilsētas centrā uz gājēju pārejas, gaidīju iedegamies zaļo gaismu, kad otrā pārejas pusē stāvošā sieviete pēkšņi sāka bļaut un skriet pāri ielai pie sarkanās gaismas tieši man virsū, iesita man pa galvu, saskrāpēja vaigu un, raujot aiz auss, saplēsa auskaru. Tad ieskrēja tālāk stāvošo tīņu bariņā, vienu pagrūda, tad ieskrēja sienā un nokrita. Atkal piecēlusies, nepārstājot bļaut, kaut kur aizskrēja. Labi, ka netrāpīja man acī!!
           Es jau pašā sākumā ievēroju, ka šajā pilsētā vieni paši bez uzraugiem staigā, maigi sakot, dīvaini cilvēki, bet, ja jāsauc lietas īstajos vārdos, - dullīši. Izskatās, ka šeit tik ļoti aktuālais sociālās integrācijas plāns, īsti labi nestrādā, jo tā realizētās sekas apdraud pārējo sabiedrību.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru