svētdiena, 2011. gada 11. septembris

Internacionāla vide :D

        Šorīt piezvanīja latviete, dāma, kas šeit dzīvo jau divus gadus. Sarunājām satikties un pastaigāt pa pilsētu. Neko labu par vietējiem neuzzināju. Jau liekas, ka sekos turpinājums manam seriālam "Aršeta, kur Tu atkal esi iekūlusies?" :D Kā man tā izdodas nepareizajās vietās nonākt? Es gan uzzināto centos neņemt nopietni un pieņemu kā kārtējo mācību stundu. Nu vismaz šodien sasniedzu savu mērķi - noguru no runāšanas dzimtajā mēlē :)
        Pievakarē manu aizraujošo esību ( :D)  iztraucēja durvju zvans un brangs klauvējiens pie durvīm. Kaimiņš pagodināja ar pamācību, ka ārdurvis ir jāslēdz ciet, jo visādi te mēdzot vazāties, un tā kā es esmu jauniņā šeit, tad man tas ir jāievēro. Es jau atteicu, ka esmu gana apzinīga un vienmēr drošība man ir pirmajā vietā :D Kaimiņam, kurš ir pa pusei itālis, (turpmāk tekstā- pusitālis) bija trīs reizes jāatkārto, kā pareizi mani vārdā sauc. Es gan nedomāju, ka mans vārds viņam šķita tas svarīgākais, jo jutu, ka uzmanība vairāk tiek pievērsta maniem šortiem...vai arī kājām :D 
        Vakarā pusitālis atkal klauvēja pie durvīm, bet tā kā es tobrīd atrados dušā, neskrēju taču ārā itāļa dēļ! :D


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru