Kolēģi šovakar mani uzaicina uz vietējo krodziņu (Schlappe Seppel) iedzert alu. Esot reiz vietējais Seppels šlipu šlapu šļūkājis šurpu turpu, tāpēc tā iesaukuši!:) Tā kā es alu nedzeru, jo tas nav garšīgs (:D), eju tāpat līdzi, jo gribu taču redzēt, kas un kā viņiem te notiek. Brīnos, ka jau pirms plkst.17.00 krodziņš ir pilns. Jautāju kolēģim, līdz cikiem tad vietējiem ir darba laiks, ja jau tagad viņi var būt šeit? Viņš smaida un saka, lai paskatos apkārt, cik strādājošo cilvēku es te redzu? Nu jaaaaa, neviena !! Kā parasti, visi pelnītā atpūtā devušies ļautiņi...un es! :D
Man ir skaidrs, ka šāda veida
izklaide man neiet pie sirds. Garlaicība sit augstu vilni, kamēr kolēģi iztukšo pirmo alus kausu. Viņi runā par to, ko darīs, kad aizies pensijā. :D Kad kausi ir tukši, es sarosos, jo ceru, ka pasēdēšana ir beigusies, bet maldīgi, jo
lustes turpinās līdz trešajam alus kausam! Vismaz viens ieguvums visiem priekiem pa vidu - nogaršoju
kochkäse - īpaši pagatavoto sieru, ar ko vietējie lepojas. Vienkārši garšīgs kausētais siers manā izpratnē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru