Saprotu to, ka neko nesaprotu (līdz Sokrata līmenim, protams, man vēl celiņš mērojams) :). No tā, ko es apkārt dzirdu, pagaidām saprotu kādus 40 %- 50 %. Apkārtēji gan man saka, ka valoda atnākšot pati! Tomēr apzinos, ka atbildēm no manas puses ar pieklājības frāzēm un galvas māšanu vien nepietiks (tā jau var nezinot dot kādam no vietējiem turkiem "Jā" vārdu für immer).
Brīžiem nesaprotu, vai nāk valoda vai arī mans prāts aiziet pastaigāties, bet reizēm no atmiņas dzīlēm "uzpeld" vārdi un teikumi vācu valodā. Sevi mierinot konstatēju, ka tie tomēr nav iedomu draugi, bet sveiciens no atmiņas dzīlēm - to visu kādreiz jau esmu skolā mācījusies un tas ir veids, kā valoda nāk manā sētiņā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru