Kad es runāju ar svešiem cilvēkiem pilsētā, man nav kauna izlocīt mēli un lūpas siet umlautu tūtē, bet ar kolēģiem skaldu riktīgi latviski. Manai tālākajai valodiskajai attīstībai neizmērojami lielu ieteikmi atstājis mūsu pirmās zilbes uzsvars. Nekas, lai vietējie domā, kas tas par vācu valodas dialektu, kurā es runāju! :D
Šodien bija oficiālās brokastis ar koordinējošās organizācijas pārstāvi Inesi. Viņa bija tā, ar kuras gādību, muzejs izvēlējās projektam tieši mani. Cenšos buldurēt vāciski, bet tāpat sanāk miksēt ar angļu valodu. Es priecājos. P R I E C Ā J OS, jo beidzot mani te novērtē un brīnās, kur viens cilvēks tik ļoti grib strādāt. Ja man nav ko darīt, es beidzos nost.
Vēlāk piespraužu letiņu karogkrāsu lentīti pie krūts un dodos kolēģiem rādīt savu prezentāciju par Latviju, lai beidzot ieviestu skaidrību, ka mēs neesam lietuvieši un valoda arī mums cita.
Viņi te ļoti sajūsminās par savu kochkäse (īpaši pagatavots siers). Es dodu nogaršot līdzatvesto ķimeņu sieru (suvenīriepakojumā) un saku, ka mūsējais arī ir labs.
Kolēģiem dodu uzdevumu apskatīt Latvijas karti un izvēlēties ceļojuma maršrutu - domāju viņus atvest uz Latviju! Spieķītis viņiem jau ir un labākā gide jau garantēta! :D
Ui, rītdien šprāhes tests. Es domāju ņemt beginneru! :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru